Man dikti maz vajag. Pietiek ar vienu fiziņu (šajā gadījumā plūmju), lai vaigi jau paliktu diezgan košā krāsā. Ja vēlos saglabāt kaut cik pieklājīgu izskatu sabiedrībā vispār nevaru atļauties ne malku, bet nejūtu īpašu vajadzību. Man lielāka kāre ir uz kartupeļu čipsiem, nevis alkoholu. Nespēju saprast to, kuri katrā brīvajā dienā, lai tā būtu izdevusies cenšas pielieties un pēc tam lielās ar izdzertā daudzumu. Mani tas neinteresēja agrāk un neinteresē arī tagad. Tāda nu reiz esmu.