Jack&Jill Vs The World

                                                    

Džekam(Freddie Prinze Jr) ir 30 ar astīti, un viņš ir ambiciozs cilvēks, kurš strādā reklāmas biznesā. Viņš veiksmīgs un stilīgs....un šausmīgi nogarlaikojies. Tad viņš satiek Džilu (Taryn Manning). Neatkarīga un burvīga, Džila ienāk Džeka dzīvē kā viesulis, kad viņi nejauši satiekas uz jumta un dienas beigās jau ir istabas biedri. Viņa Džekam ir ideāla - pirmā sieviete bez nopietniem nākotnes plāniem. Kā labākie draugi, Džeks un Džila uzsāk paši savu revolūciju ar noteikumiem ''kā dzīvot''. Pat Džeka ciniskais draugs, Džordžs, pamana izmaiņas drauga personībā, un gri iepazīties ar sievieti, kas uz labu izmainījusi Džeka raksturu. Taču tuvojas nepatikšans, kad Džilas brīvā daba liek rasties nesaskaņām. Reizēm viņa uz vairākām dienām pazūd, un atgriežoties nesaka Džekam, kur bijusi. Kad Džeks saprot, ka Džilai ir noslēpums, Džordžs atgādina, ka tā nav viņa darīšana, jo Džila ir tikai viņa istabas biedrene, nevis draudzene. Pirmoreizi Džekam ir jātiek skaidrībā ar savām jūtām - ko viņš grib iesākt ar savu dzīvi, un ko jūt pret Džilu.

Un jau atkal es, vēloties piektdienas atpūtu, uzkūlos uz mīlniekiem, kurus reiz izšķirs nāve. Vietām man šis stāsts likās samocīts. Tā taču nenotiek, ka pēkšņi tu izlem uzzaicināt svešu sievieti dzīvot savā dzīvoklī. Vai tad notiek? Un vietām man bija garlaicīgi. Un man ne īpaši patika aktrise, kas tēloja Džilu. Taču mūzika bija ļoti jauka (Džeks arī). Un man patika viņu noteikumi. Tomēr diezin vai es šo filmu vēl kādreiz (vismaz tuvākajā laikā) vēlēšos noskatīties atkārtoti. Lūk viņu noteikumi:

1. Esi godīgs

2. Tici pasakām

3. Pieņem laiku, kā savu draugu

4. Slavē skaistumu. Uzsāc kampaņu pret neglīto

5. Beidz dzīties pēc laimes un tās viltus solījumies

 

3***/5*****

Starry, starry night
Paint your palette blue and gray.
Look out on a summer's day
With eyes that know the darkness in my soul.
Shadows on the hills,
Sketch the trees and daffodils,
Catch the breeze and the winter chill
In colors on the snowy linen land.

Chorus
Now I understand what you tried to say to me
And how you suffered for your sanity
And how you tried to set them free.
They would not listen.
They did not know how.
Perhaps they’ll listen now.

Starry, starry night
Flaming flowers that brightly blaze
Swirling cloud and violet haze
Reflect in Vincent’s eyes of China blue.
Colors changing hue.
Mourning fields of amber grain
Weathered faces lined in pain
Are soothed beneath the artist’s loving hands.

Chorus
Now I understand what you tried to say to me
And how you suffered for your sanity
And how you tried to set them free.
They would not listen
They did not know how
Perhaps they’ll listen now.

For they could not love you
But still your love was true.
And when no hope was left inside
On that starry, starry night
You took your life as lovers often do.
But I could have told you, Vincent,
This world was never meant for one as beautiful as you.

Like the strangers that you’ve met,
The ragged men in ragged clothes.
The silver thorn, a bloody rose
Lie crushed and broken on the virgin snow.
Now I think I know what you tried to say to me
And how you suffered for your sanity.
And how you tried to set them free.
They would not listen.
They’re not listening still
Perhaps they never will.