šodien gaidot nākamo stundu, gaitenī redzēju, kā mazie bērni lec gumijas un man uznāca tāda nostaļģija pēc vecajiem laikiem. Es arī vēl (vismaz uz vienu dienu) gribētu būt maza, lai atkal varētu lēkt ar gumijām. Bija tik feini skatīties, kā meitenes šajā nodarbē apmāca zēnus, viņiem veltītie skatieni lika noprast, ka pēc meiteņu domām viņi šajā nodarbē ir norakstīti.
P.S. Ja es tā padomā es pat vēl atceros, kā leca piecnieku un septiņnieku. :D