Life under construction...

nu kā lai izvelk spēku sev no iekšienes, kur tas nolīdis ir kādā tumšā stūrī?
nav tādas īstas un spēcīgas motivācijas, viņu ir daudz, bet neviena no tām nav gana stipra, lai tai sekotu...
Un tā ir vienmēr, nu tā kā tāds ķīselis...
Savācās tikai tad, kad ūdens jau pāri galvai...

es ticu, ka kkaut kad pienāks šis mirklis, kā arī tas vienmēr ir bijis, un tad jau ir par vēlu, lai to apstādinātu!
Šis pusgads ir viens liels murgs, un sazin kad tas viss beigsies?
kad atkal sāksies strīpa baltā, jo tagad ir tikai pelēkā un melnā...

Sevi nosodu, lamāju un visādi citādi terorizēju par visu un no visām pusēm skatoties!
manam vienmēr vēsajam un loģiskajam saprātam tas viss jau sen ir pieriebies, tādēļ tas vnk klusē un atsakās piedalīties šajos emociju izvirdumos!

mosh man vnk patiešām ir tā fucking depresija? kgan pirms kāda laika vēl pati biju kaislīga tās noliedzēja, kaut dzīvojot tā kā es to daru, tas nav nekāds brīnums...

Visu vienmēr turot sevī, dusmas norijot, un ļaujot tām izpausties tikai tad kad jau sākušas vārīties, neuzticoties nevienam, pašas radītā vietulībā- it kā drošībā, dodot un upurejoties , neko nesaņemot pretī, nervi kā uzvilkta stīga...Un pāri tam nogurums no visa un, galvenokārt, no sevis pašas!

ir cilvēks, kuru patiešām no visas sirds ienīstu, un tas man riebjās, jo tas ir pret manu dabu.
un pats stulbākais, ka šis cilvēks bojā manu dzīvi iespējams pats to nemaz neapzinoties...
es neko tur nevaru padarīt...Lai kā es censtos to visu saprast un pieņemt!

Iekšā līst nebeidzams lietus, dvēsele - maita asiņo

Es izdomāju sev jaunu soda veidu, bet kādu to neteikšu nevienam, tas ir liels noslēpums ;D
Karoce viens liels ZB, un man ir bailes,ka kkad notiks kkas vēl sliktāks, nu tipa, tā lai es saprastu, cik tagad vēl man ir labi gājis!

Bliin, galva uzies gaisā no visām tām domām...

Apnicis-nebeidzams
Nebeidzams-Apnicis

Tukšums-bads
bads-tukšums

klusums-tumsa
tumsa-klusums


Aplis
PA vidu
un ārpus tā...

PROM...TIKAI UN VIENĪGI PROM!!!!

Tik daudz ko nenovērtējam :(
viens otru un paši sevi...

šī pasaule nav domāta dzīvošanai :(

Jau sāk diezgan ticami likties, ka šī ir elle, un ka tā nav jāmeklē zem zemes, bet tepat blakus!

ai...

Noskatījos līdz galam SEX AND THE CITY...

Lai cik dumja amerikāņu filma, tā nebūtu, bet izraisīja manī diezgan patīkamas emocijas...
Un atkal uz brīdi ļaujos ilūzijai par skaistu mīlestību, kas vienmēr pārvar visus šķēršļus... Par laimīgām un skaistām beigām!
Par patiesu draudzību...

Ja tikai realitāte kaut drusku tam atbilstu.Mana neatbilst!

Man laikam vnk ir reāls mīlestības bads, un patiesībā tāds tur iekšienē ir jau sen, cik sevi atceros!
Un dažreiz mani pārņem bailes, ka nekad nebūs, tā, ka šis nebeidzami pieaugošais un sūrstošais tukšums tiks aizpildīts, ar tādu gaišu, sirdi sildošu un saldu pildījumu!

Kādreiz mēdzu slēpties aiz grāmatām, izdzīvojot neskaitāmas dzīves un stāstus...
Tagad paslēpties vairs nav tik viegli!

Viss šķiet noticis tādā kā paātrinājumā :(
Kad biju jaunāka par visu biju pilnīgi pārliecināta, dzīvoju pēc saviem pašas izgudrotiem principiem, no kuriem nekad neatkāpos, visu zināju un ne no kā nebaidījos, bet tagad brīžiem pat vairs nepazīstu pati sevi!

Vai tas ir tāda īpaša jaunības blakusparādība, kas neļauj tev to pilnībā izbaudīt, lai vecuma galā būtu, ko nožēlot, tāpat kā visu bērnību esi nodarbojies ar to, lai ātrāk izaugtu!

Es zinu, ka iespējams mana galva pārpildīta ar daudz ko patiesībā nevajadzīgu, ko katru dienu to visu tur pārmaļu no jauna un uz rinķi!
Un tad atvēršu es acis, un man jau būs ap 40, un es domāšu par to, kāda muļķe es esmu bijusi savos 20!

Nu nevaru es tā vnk ar pilnu jaudu dzīvot...kaut pašai gribētos...Smagums!

Es patiešām būtu pateicīga sastapt kādu gudru personu, kas man atklātu pāris dzīvošanas būtības noslēpumus, un ieprogrammētu mani uz pozitīvāku skatu uz dzīvi!

Paldies par uzmanību!

Kārtējā noraušanās no ķēdes...

Vakars bija ļoti jauks!!!!

Neaizmirsti arī tu man pateikt, ko sliktu es tev esmu vai arī vēl neesmu izdarījusi...
Fui, kāds es ļauns un nejauks cilvēks!

mmmmm...vervelēšana angļu valodā ar veco, sirmo, tipisko amerikāni, rada diezgan pozitīvas emocijas :))
Mani šodien uzslavēja :)

Ak, cik ļti gan mēs drūmie latvieši atšķiramies no amerikāņiem, lai cik labi tas nebūtu, reizēm gribētos, lai man pielīp kaut nedaudz šī optimistiskā un pozitīvā starojuma!!!!

Pagājuši jau 2.gadi...
Abi vēl dzīvi
vēl kopā.

Neziņa par to kas un kā...
Tik ilgi gaidītais un sagaidītais.A ko darīt tālāk? Iespējamo variantu pārāk daudz!Vēl joprojām gribās aizbraukt! ĻOTI!
Kaut arī turpināt mācībās man gribās!
Eh...sazin
Vēl 2dienas man ir pelnītās brīvdienas, bet pēc tam lūkošu, ko varētu darīt tālāk!

Angļu valodas kursi 4x nedēļā. Jauki!

Izlaidums bija skaists, taču kā visiem skaistiem mirkļiem piedienā, gaužām īss!

Beidzot viss beidzās :)

Situācija, protams, nav uzlabojusies tikai palikusi vēl sliktāka!
Nu kas, tas ir, ka nevar vienreiz par visām reizēm viss būt tā kā tam ir jābūt!
Smadzenēs ir vnk pilnīsg ārprāts!
Es esmu tā nogurusi no dzīvošanas....

iekšā darās pilnīgs ārprāts...

Visa nedēļa ir pagājusi sem tāda spiediena, ka vēl nevaru attiet...
Ne miega, ne normālas ēšanas, ne atpūtas...

par daudz cigarēšu, kafijas, nejēdzīgas paikas...

Trūkst ne tas vien... Trūkst paša galvenā!

šodien izplūdu mazā histērijā, nervi netur spiedienu un visu citu...

Viņš atkal dara to...Vot paņem un izglāb cilvēku, ja viņš pats to nevēlās... Nu tas nav iespējams! Robeža stap to visu ir tik maza, un ātri vien tas viss var būt pārāk tālu...

ai , viss ir debīli...

a gulēt tak tā arī nemaz neaizgāju :D

Raxtu savu mēslu, diez ko tālu neesmu tikusi!
DOMāJOT par rītdienu metas nelabi!
Tizlums!

Gribu ātrāk tās beigas, vēlams laimīgas!

Taa skolas beigshana, driiz nobeigs mani pashu! taapeec jau laikam, taa arii ir beigshana :D

Tagad liidz 1.juulijam elpu man neievilkt!
Tachu 1.juuliijs buus varen skaists, jo mainc izlaidums notiks Nacionaalajaa teaatrii, kas ir viena no skaistaakajaam vietaam Riigaa :) Bet liidz tam veel jaanodziivo un veel daudz jaaizdara!

Mans darbs laikam buus skaists, bet liidz galam es par to veel neesmu paarliecinaata!

oiii... un veel jaaraxta daudz sviesta :( nevajadziigu lietu....

mmmmm.....

Neraxtīšu....kas un kā
bet ir ...
un nebeidzās...

Gribētos, lai ir savādāk...

Kā lai beidzot paveic visu tā kā vēlētos?
Nesaprotu, ka manī iekšā tur mīt tāds, kas visu laiku bremzē... :(
eSmu neapmierināta ar sevi.
Laikam beidzot jāsāk pa īstam rīkoties, neskatoties ne uz ko!

ĪSI UN KODOLĪGI :) (pārmaiņas pēc)

1. BACKSTREET BOYS KONCIS - Sajūta diezgan interesanta, šos cilvēkus, beidzot ieraudzīt un dzirdēt dzīvajā, taču diemžēl ir pagājis pārāk ilgs laiks, 8-10 gadi nav nekāds joks, jo pašo laiku mūzikas gaume ir palikusi daudz plašāka nekā bija tad 8. līdz 12.gadu vecumā. Izpalika fanātiskā sajūsma, taču prieks, protams, bija. It sevišķi tīkami bija padziedāt līdzi vecajā, labajām dziesmiņām :)) Uzjundījās daudz atmiņu par bērnības laika pasaules uztveri, romantiskiem sapņiem, tipa par princi ar balto zirgu/moci/mašīnu :D, par to it kā pirmo mīlestību 4.klasē :D, lēnās dejas kl. vakaros. Jo toreiz 3.klasē ejot, klausoties BSB likās, ka viss ir tieši tā kā rakstīts tajās dziesmās ;DDDDDD. Diemžēl sen jau atklājies, ka tā nav :), bet tas bērnišķīgais naivums un uzceltās sapņu pilis ir tā mīļi, un sajust kaut uz mirkli atkal tās pašas izjūtas bija ļoti patīkami!

2.MUZEJU NAKTS - noritēja dizegan fiksos tempos gan pirms koncerta, gan pēc, nebūtu bijis koncerts noteikti būtu apmeklējusi daudz vairāk muzeju. Patīk, ka ir tik daudz laužu apkārt, kas kustās kā skudras no viena muzeja uz nākamo, patīk tā vakara atmosfēra ;)
Jauki!

3. Iešana no rīta, (maršruts: Vecrīga-Purvciems), mazliet nogurdinoši un lietus arī traki gāza!

Jau 15.maijs, drīz tie fucking exāmeni...
labi, angļu valoda tas tā, bet matemātika (mūža bieds), vnk nelabi metās kaut par to domājot!
Un tad vēl skolas exāmeni...
Teorētiskais, protams, mani nebaida, bet nu praktisko galīgi nemaz negribās...
Vispār negribas neko! Gribas pamosties 30.jūnijā, kad visi tie murgi būs garām!!! Un cerams neatgriezīsies, neteikšu vārdu nekad,jo visādi ar to vārdu gadās! Palikšu vnk pie tā lai neatgriežas, un beidz bojāt dzīvi, jo tāpat jau tur viss ir beidzies, atlicis tikai piebeigt! Vai nu arī tas piebeigs mani!
Zinu jau zinu, ka nepiebeigs, bet nervus gan panīcinās ārā!
Ceru, ka vasarā izdosies aizbēgt prom! Prom, prom un vēlreiz prom! Un man vienalga, pat ja būs jāvergo,tas neatlīdzinās to, ka varu kādu mirkli būt kur citur!
Tā teikt, pameklēt tālāko dzīves ceļu, kurš tā mazliet ir kkur pazudis!
Nejūtās jēga gandrīz nekam...Un kad tas pārejas vecums vienreiz beigsies vai krīze, vienalga kā to nosaukt....Esmu iestigusi savā purvā un dzīvesprieka vairs gandrīz nemaz nav palicis!
Brīžīem liekās, ka viss varētu būt labi, bet tad atkal viss jūk un brūk, un atkal sākās no sākuma!
kā tikt no tā visa ārā? šad un tad izliekos, bet nu cik tad ilgi var izlikties un priecāties par to, par ko nemaz negribās priecāties! Izlikties, ka viss ir labi, bet tā nemaz nav!
Protams, nenotiek jau nekādas traģēdijas un katasrofas, bet iekšā ir pilnīgs draņķis no kura gribēdams nevar vaļā tikt! Viss krājās un krājās, un nemaz neiet prom!
iekšā ir tāds panīkums.Melns caurums, kurā viss pazūd...
PROM! Izrauties no visa prom un uzelpot, sakārtot visu savā galvā un dvēselē, un rast jaunu iemeslu, lai kustētos uz priekšu!
Jā, es noteikti nenovērtēju to, cik labi man patiesībā iet...pie visa vainīga tā melnā viela, kas tur kkur iekšienē mutuļo!

Kā es to visu ienīstu :(