Life under construction...

Nabaga Maikls, nomiris...
Lai kaads diivainis nebija, bet muuzika, ko savlaik uztaisiijis, patieshaam laba...
eh..par vienu trako un geniaalo cilveeku mazaak shai pasaulee...

Vēlēt neiešu! Tas cirks nav manas dalības cienīgs, tāpat nekas nemainīsies! Tā kā vai nav vienalga, kas tur augšā sēž un taisa sūdus! :DDD
Un tās politiskās reklāmas :D man būtu kauns vēl kādam kko solīt. Bet laikam jau vēl ir cilvēki, kas tam visam tic? Šāda ticība ir apbrīnojama!

A es šodien darīšu blēņas :D
Vēl man būs braukšana!

Vēl eju ciemos!

1 reizi biju izbraukusi ielās- nevienu nenobraucu, mašīna arī vienā gabalā, stabi ar uz vietas :D

Riebjas, riebjas, riebjas un vēlreiz riebjas.
Kkas iekšā apstājies un izslēdzies...

Mosh pakārties?
Kurš tev ļaus? Jāiet uz darbu!

Piedrāzt uz visu pasauli, hmmm... būtu jauki!

Kad no rīta pamodos nebija ne jausmas, kas par dienu, laiku, un kas vispār notiek...Nu paldies dievam, ka mājās :)

Reti kad gadās tā, ka pamosties un neko nesaproti :D

Kontrolēt savu dzīvi...Pat ne dzīvi, jo tai pašai pa sevi nav ne vainas.
Kontrolēt emocijas, kas gāžās kā no vulkāna!
Dari, ko gribi gandrīz nereāli! Apspiest, norīt vai turēt sevī noved pie ne pārāk labām sekām, tās vienkārši palaist neiespējami!
Vajadzētu izveidot armijai līdzīgas instances, kur tevi savāc un izdresē.

Eh, šodien gaisā virmoja kkāda negatīva enerģija, un viss gāja juku jukām...
Tagad vismaz esmu mājās.

Bet nemiers vēl joprojām dīdās!

Jāiet norakties savos grāmatu kalnos,vismaz tur es jūtos mierīgi.

Mājās ir bīstami daudz saldumu :D
Jāmēģina turēties tālāk no virtuves :DDDD

Sirdsmiera trūkst.
nemaz vairs neatceros, kad tas tur pēdējo reizi ir bijis...
Viegluma arī man trūkst, un bezrūpības.

TRŪKST vēl un vēl labas izgulēšanās sajūtas, piederības sajūta, svarīguma sajūta, patīkama satraukuma sajūta, dinamiskā kustība uz augšu ar pozitīvām emocijām, mana dzīvesprieka/

Alkas jau ir pārvērtušās badā. BADS, kuru jau vairs nejūt, tas ir patstvīgais manas dvēseles agregātstāvoklis.

Un brīžiem jau viss ir vienkārši vienalga.
Bet man tā gribas aizbēgt!

Prom no visiem TIEM..

Jāiet gulēt savādāk atkal aizrakņāšos pārāk dziļi sevī. Patstāvīga kustība un pazušana grāmatu kalnos, paldies dievam, attur mani no visa', lauj realitāti laist gar ausīm, lai peld.

Nē, es neļaujos straumei, es sēžu krastā un to vēroju...

Es jau esmu aizmirsusi Tās sajūtas, kādas viņas reiz bija, cilvēka prāts pierod pie visa..

Labprāt tagad paņemtu TO, kas ļauj izslēgt emocijas.

Vakar spīdēja saule tikai tāpēc, ka man bija dzimšanas diena :) MAn ir sakari ar augstākajām instancēm.
Un vispār esmu verī spešal van...

Bet cilvēķeļi ir vēl lielākas s*** kā parasti.
īpaši tie, kas izdarīja jeb tieši neko neizdarīja.

Oh, my LUCKY 21 ir sākušies!

Tā čuda-judu konference ir beigusies..
Dzimšanas diena ar jau gaida aiz stūra..
Bet ja godīgi man vienkārši gribas izgulēties..
Un pēc tam vēl šo to, ko skaļi neminēšu :D

Un kapēc jāsaslimst ir tieši tad, kad to gribas un vajag vismazāk...
Un līdz rītdienai man jau ir jābūt uz strīpas! Pavisam noteikti un bez nekādām organisma pretenzijām! Lai tik pamēģina, ko iebilst, izvilkšu no mājas, lai mocās, ja jau reiz nemāk uzvesties!

Cik nožēlojama sajūta :D Kaulus lauž... Grrrrr...

Man ir jāmaina, es jau mainīšu, tikai diemžēl, šķiet, ka tas jau viss ir nolemts, pazušanai. Bet man negribas, lai tas tiktu izārdīts līdz pašiem pamatiem, lai tā nebūtu bijis, jo tas ir atstājis pārāk dziļus pēdu nospiedumus dvēselē...
Bet visticamāk vainīgas iesnas un temperatūra, kas ir mani pārņēmusi savā varā, stipri saasinot emocijas...

Gaisma tuneļa galā IR, vēl tikai garš ceļš ejams līdz tai...

Prom no LU!!! (Atvieglojums!!!! patiesi!)

BAS- esmu beidzot savā īstajā vietā, lai ko domātu citi... Un man jau nu ir pilnīgi vienalga, kādi ir citu viedokļi šajā jautājumā!!!

Planēju savās astrālajās pasaulēs, un tikai brīžam nolaižos uz zemes! Kā nolaižos tā viss ir p****, tapēc labāk lidināties!

Kaķene bauro kā traka!

Saule un pavasaris, kas nāk lēnām šurp tas ir ļoti labi...
Tagad tikai, lai visi apstākļi iekārtojas tā, kā tas man ir vajadzīgs!

Šodien atkal patēlošu visuvareno MEDIJU kā jau to darīju Muzikālajā Bankā... Un vispār šāds darbs ir visnotaļ patīkams, grozīties ap tiem visiem tā saucamajiem slavenajiem, kgan no iekšpuses lūkojoties jau tas viss ir mazliet savādāk...Patīkami būt periviliģētai personai, kas drīkst atrasties aizkulisēs, grimētavās u.c. :) Bet līst virsū cilvēkiem ar fotoaparātu gan nav pārāk forši, vismaz sākumā, tā neaunība jau pamostas gana ātri :D

VOT TĀ nu man iet.
Īsāk sakot, kamēr nebūšu bijusi prom, miera man un labuma nebūs, pat ja tur mani sagaida murgi...

Lai manam vecam mīļam kara taku biedram kompītim vieglas smiltis :D
Tagad man ir jauns un dikten skaists salokāmais dators :DDDD

No vienas skolas ārā, citā jau iekŠĀ :)

Atkal taisos uz Angliju, cerams, ka beidzot ar līdz turienei aizvilkšu...bļāaa

Ņarrrr....

tieši tā un nekā savādāk..

mmm...gribas kafiju :P
Uztaisīšu sev superkafijšokolādeskanēļ dzērienu un pieķeršos mācībām!!!
Man jāsastāda izdarāmo lietu saraksts, kuru vajadzētu izdarīt!
Jāuzņem apgriezieni!

Man patiešām negribas svinēt Jauno Gadu!
Labprātāk pavadītu šo laiku kaut vai mācoties...

Vakar tika iznīcināts viens astroloģijas neticīgais :DDDDD
Saņemiet!!!
Tikai pamēģiniet vēl kāds kādu reizi man pateikt, ka tās ir pilnīgākās muļķības!!!

Viss pārējais kā vienmēr un vēl sliktāk!

Ēst jau trešo dienu pēc kārtas ir diezgan nogurdinoši :D
Un tā katrus Z-svētkus!
Tā ir kad visu gadu neko jēdzīgu neēd, tad Z-svētkos vnm sanāk pārēsties, jo pārmaiņas pēc ir daudz visa kā garšīga, un ja vēl kkur jāciemojas, tad ir pavisam traki!