Life under construction...

Riebulis sēž uz kakla un viss krīt uz nerviem. Protams.Tāds stulbs stāvoklis, kad ārējie apstākļi ietekmē pārāk daudz, un rada pārāk lielu saspringumu, kas padara mani ļoti nesavāktu.

Bet no janvāra šo to mainīšu un šoreiz ne tikai BLA BLA līmenī, tā viena lieta jau ir gandrīz oficiāla.

Rīt brīvdiena. Pievērsīšos saviem astrologiskajiem darbiem, tiem, kas patiešām sagādā baudu un tam, ka es ar esmu domāta. Jo vairāk cilvēku parādās, jo man lielāks prieks. Un ne naudas dēļ vai kā tml. Tā dēļ, ka beidzot varu darīt to, ko gribas darit.

Vēl gribas uz sporta klubu, ieiet vannā, pagulēt un tā.. Īsāk sakot, savākt sevi atpakaļ vienā gabalā.

Ir! Ir! Ir! :)
Kosmoss neguļ!

Agrā celšanās morāli sagrauj.Miega trūkums pārak iedarbojās uz mani.Un nē ar 8-9 h ir par maz.
Kad izguļos, tad dzīve šķiet pavisam savādāka. Bet kurš tev ļaus? Jau tā ar tām dienas stundām ir krietni par maz, lai paspētu visu, ko gribas.
hmm... vai diez kādreiz būs tā, ka varēšu pati mierīgi piecelties 6, bez piepūles... Un es tak nevaru iet gulēt 8-9 vakarā, ja tik ap 20 esmu mājās. Kkāds trakums ar to miegu :D

Bet tā apceres par daudz ko.
Tas katls jau nebeidz vārīties.

Mājās patīkams miers. Viss manā pārziņā un varā.Un tas tikai vēl vairāk pastiprina vēlmi dzīvot savā dzīvestelpā...

Viena man zināma diezgan turīga un ietekmīga sieviete pēc 50, kas līdz šim brīdim ir vienmēr ļoti satraukusies gan par saviem īpašumiem, gan firmu, gan naudu un labklājību, gan pārdzīvojusi nelaimīgu otro laulību, gan bijusi diezgan nepārliecināta par sevi, tagad ņemusi un pārdevusi visu- māju, firmu, vīru pametusi, tagad bauda citu vīriešu sabiedrību, pārbraukusi uz pavisam citu pilsētu, un ir laimīga, un pārliecināta un jūtās vnk fantastiski. Un tas viss aptuveni mēneša laikā! Šādas lieta iedvesmo par visiem 100%, un tā vien grūž mainīt savu dzīvi, tā pa visam un pa īstam... Jo cik var dzīvot tā kā ir, ja tas nemaz līdz galam, tā arī nekad nav apmierinājis? Jo patiesībā jau zaudēt nevar neko!
Un labāk noželot to, ko esi izdarījis, nevis to, ko varēji, bet neizdarīji!

Tā kā iedzeram par krasām un laimīgām pārmaiņām, un būtībā jau viss vienmēr mainās tikai uz labu, pat ja ceļš uz maiņu nav tik gluds...

Taisiishu remontu, gribas no maajas visu nevajadziigo izvaakt,visu nomainiit...

ņemos ap astrokartēm, beidzot esmu piekritusi, ņemties tā pa nopietnam. Un man patīk, un laikam arī sanāk, manas astroloģiskās zināšanas tikai aug, ar katru cilvēku, jo tā vislabāk var iemācīties...

Teātri - vakar Teātra Observatorija- rīt Artelis.


Atsāku iet uz sporta zāli, šovakar. Un sajūta tāda kā būtu ierūsējusi, kopš pavasara nekas nav darīts, esmu izlaidusies pa vasaru, nu nekas būs jāatgūst nokavētais.


Daram! Daram! Daram!

Man patiešām ļoti nepatīk, ka drēbes pēc pirmās mazgāšanas reizes izskatās kā gadiem valkātas...
Brrr...


Bet vispār smadzenes kustas un daru daudz ko.Esmu uz pareizā ceļa!pagaidām :)

Un ir sniegs!
Pirmajam sniegam vienmēr ir bērnības garša /neēdu sniegu, vismaz ne to, kas pilsētā/ lauku sniegu ēst var un vajag :))))

ā... un turpmāk nevienam īpaši nestāstīšu par to,ko plānoju darīt, jo tas atņem enerģiju un bieži vien arī tas plāns paliek sarunu līmenī.vai arī kāds negatīvs viedoklis vispār apspiež šo ideju (īpaši gan neklausos, ko saka citi, bet ja pasaka kāds no tuvajiem, tad tomēr tas ietekmē.)

Pārsvarā es vienmēr izdaru, ko saku - Agri vai vēlu, bet izdaru.
Bet tik un tā, darīšu pa kluso vairāk vai mazāk, jo tikko manā mazajā, dumajā galviņā radās, kas tāds, kas man pagaidām nešķiet pārāk izpildāms, taču kā zinām arī, ja es kaut ko ļoti vēlos, tad varu panākt.
Bet kušššs...
Man jau tās idejas ir kā mājas, taču Ja mēs gribam, tad mēs varam, un ja mēs varam, tad mēs daram!

VOT TĀ! Pajāt man uz visu!

IZVĒLE?

Ļoti aktuāls jautājums man apkārt jau aptuveni gadu.
Viņi visi izvēlas, un visi nezin, ko izvēlēties, un viņiem visiem ir tik grūti izvēlēties.

Palikt vai aiziet? Viens vai otrs? Viena vai otra? Tur vai te? To vai šito? Vecais vai jaunais?
Nu c'mõõõn...
Ir visnotaļ interesanti, kad dzīve piesviež cilvēkiem šo interesanto opciju - IZVĒLETIES.
Un tad nu visu zinoši pārvēršās par bērniem, kas ir pārbijušies un tagad nezin, kur likties.

Un visabsurdāk ir tad, kad grib izvēlēties abus variantus, paturēt sev visu. Bet tas kā zināms nav iespejams, jo beidzas diezgan skumji. Jo izvēle ir izvēle. Vai nu = Vai nu.

Vieglāk jau protams ir tad, kad tevi vienkārši ņem un kaut kur iemet.
Vieglāk ir ciest nekā rīkoties.
Vieglāk ir nedarīt neko un tikai runāt par to, ka kaut kas ir jādara, un pēc tam vēl sūdzēties par to, ka "KAPĒC TĀ? "

Bailes rīkoties, un uzņemties atbildību par savu rīcību, bailes kaut ko zaudēt, un nožēlot, vieglāk ir atstāt situāciju grimstot vēl dziļāk,cerībā, ka pāries pats no sevis. Bet nepāries, jo tas burbulis jau parasti pūšās tikai lielāks un lielāks līdz mirklim, kad sprāgst, un tad tava vietā izvēlas liktens/dzīve (ievietot jebkuru sev pieņemamo vārdu)
Jo kustībai ir jābūt visu laiku un nekas nedrīkst stāvēt uz vietas.

Nu nav jau tā, ka es baigais meistars, taču attiecīgajos momentos esmu izdarījusi izvēli- ātri! Nevelkot garumā, neatgriežoties turpat, bez nožēlas, jeb pareizāk sakot, neesmu devusi sev tiesības, ko nožēlot, jo pati vien esmu izvēlējusies.Jo nevar gribēt visu, jo lai kaut ko iegūtu, nākas kaut ko zaudēt un nedrīkst aizmirst par citiem cilvēkiem, par to, ka viņi ir DZĪVI!
Un ja reiz esi izvēlējies, rēķinies arī ar citu cilvēku izvēli un emocijām.


Skumji ir tad, kad saproti, ka daži no taviem tuvajiem cilvēkiem ir visnotaļ savtīgi aprēķinātaji.(Es nenosodu, jo katram ir tiesības būt tieši tādam, kāds viņš vēlas būt).

Īsāk sakot, cilvēki mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties, un izvēleties to, ko jums saka ta jūsu mazā vārgā balstiņa tur iekšienē, jo tā vienmēr zina labāk.

UN reizēm, ja ir radusies šī izvēle, tātad jums nevajag ne vienu no abiem variantiem, jo ja kādu vajadzētu, tad šī izvēle nemaz nebūtu radusies.

Un darīt kaut ko aiz žēluma ir ļoti muļķīgi.

VSJO - esmu runājusi :D

INCEPTION - filma ļoti patika!

Sāku domāt par Ziemassvētku dāvanām :)

Laikam tas ir agri, bet nav nekā foršāka par dāvināšanu citiem, tas ir pat foršāk kā saņemt pašam.

Un dāvanas gribas šogad tādas interesantas uzdāvināt, ne kaut kādas parastās, garlaicīgāS, banālās.... Generējās manā galvā tagad milzumdaudz ideju un tas konkrēti uzlabo garastāvokli, jo kas gan var būt labāks par Ziemassvētkiem? UN man vienalga ka tip afigenna komercializētie tie svētki, mani tas absolūti neskar, jo man vienalga, kas veikalos darās, jo Ziemassvētki jau dzīvo iekšā manī.

Un tie, kas tam visam met mīksto vnk apzog sevi.

Izgulēties ir labi! Nāk par labu visam.

Atpakaļ te!
Nē, prieka nekāda! Patiesā realitāte ātri vien liek par sevi manīt, patīkami bija kaut nedēļu padzīvot paralēlā pasaulē ;p

Naktīs atkal sācies murgu laiks. Atkal zemapziņa kaut ko bauro. Bet nu gulēšana ir mana lielā problēma. Citiem ēšanas traucējumi, man miega ;D

Atkal "foršais darbs", bet nu tas nekas, jo vairs tikai 7diena un tad lielie atvaļinājuma prieki... Un tā līdz novembrim... Peace. Un tad 5 novembrī braucam mazajā braucienā uz Zviedriju. Baigais bars savācies :P

mmm...ārā fantastiski skaists laiks, tik tas vējš tāds... Gaiss tāds dzidrs, dzidrs.

No rīta baigais nogurums bija, pēc naktis, kad visu laiku sanāk plosīties pa astrālo pasauli, šoreiz man jau vairs nevajā kāds kāds radijums X.

Ai.. būs ok :)

PS: UZmanaties no trakā vedervīrusa, kas visus gāž no kājām.

Pateicoties Couchsurfingam, mums ir kur palikt ieks Blackpool, cik jauki, ka eksistee, tomeer pasaulee atsauciigi cilveeki, un es varu nevilkt visiem lielo trekno krsustu paari :))
Zheel tikai, ka tie ir pilniigi sveshi, ne saveejie...

Buus man ar kaut kad kaads jaauznjem pie sevis :)

6dien bija Mafijas nakts... Nu taa ir viena taada speele, peec kaadas 8 taas speeles jau saak smadzenes viegli kuupeet, kad visi ir tik labi samaaciijushies melot, un tev jaizanalizee, kursh ir kursh...
Jautri, jaauztaisa kaads lielaaks Mafijas turniirs.

Riit briivdiena un tas ir ljoti jauki :))

Cik ļoti mēs ļaujam citiem cilvēkiem ietekmēt savu dzīvi. Tas šķiet absurdi, kad uz to visu paraugās no malas, bet atrodoties tur iekšā tā nemaz nešķiet... Cik visi ir vāji un bezpalīdzīgi, tik nedrīkst aizmirst, ka ar varu nevienam neko piespiest nevar, un ja reiz tev kāds kaut ko ir piepiedis darīt, tad tu pats vien to esi pieļāvis!

Grrrr...

Tad kad galvā pilnīgs sviests- jāiet gulēt!

Vieniigais par ko es domaaju ir brauciens uz UK... Jo Nothing else metters... Es skaitu dienas un man nav miera ne grama... Mani diida nemiers un nepacietiiba...Bet nu jau vairs tikai 13 dienas... Un tad vnk vaajpraata kaifs!

Ohh.. this day sucks... really really sucks.

Jāizdzen nosevi tā f*** vilcināšanās un visa atlikšana uz pēdējo mirkli un vēl pēc tam. Jo tā es varētu sev aiztaupīt krietnu devu nervu :D Vecums, vecums dara savu... Vairs negribā kkur skriet pa gavu pa kaklu, ar nezināmu rezultātu, tā vietā, lai visu izdarītu mierīgi un laicīgi!