Tu bī or nat tu bī? TU ČŪZ or Not tu ČŪZ Dat iz de kveščen?
Posted on 2010.11.22 at 13:15
IZVĒLE?
Ļoti aktuāls jautājums man apkārt jau aptuveni gadu.
Viņi visi izvēlas, un visi nezin, ko izvēlēties, un viņiem visiem ir tik grūti izvēlēties.
Palikt vai aiziet? Viens vai otrs? Viena vai otra? Tur vai te? To vai šito? Vecais vai jaunais?
Nu c'mõõõn...
Ir visnotaļ interesanti, kad dzīve piesviež cilvēkiem šo interesanto opciju - IZVĒLETIES.
Un tad nu visu zinoši pārvēršās par bērniem, kas ir pārbijušies un tagad nezin, kur likties.
Un visabsurdāk ir tad, kad grib izvēlēties abus variantus, paturēt sev visu. Bet tas kā zināms nav iespejams, jo beidzas diezgan skumji. Jo izvēle ir izvēle. Vai nu = Vai nu.
Vieglāk jau protams ir tad, kad tevi vienkārši ņem un kaut kur iemet.
Vieglāk ir ciest nekā rīkoties.
Vieglāk ir nedarīt neko un tikai runāt par to, ka kaut kas ir jādara, un pēc tam vēl sūdzēties par to, ka "KAPĒC TĀ? "
Bailes rīkoties, un uzņemties atbildību par savu rīcību, bailes kaut ko zaudēt, un nožēlot, vieglāk ir atstāt situāciju grimstot vēl dziļāk,cerībā, ka pāries pats no sevis. Bet nepāries, jo tas burbulis jau parasti pūšās tikai lielāks un lielāks līdz mirklim, kad sprāgst, un tad tava vietā izvēlas liktens/dzīve (ievietot jebkuru sev pieņemamo vārdu)
Jo kustībai ir jābūt visu laiku un nekas nedrīkst stāvēt uz vietas.
Nu nav jau tā, ka es baigais meistars, taču attiecīgajos momentos esmu izdarījusi izvēli- ātri! Nevelkot garumā, neatgriežoties turpat, bez nožēlas, jeb pareizāk sakot, neesmu devusi sev tiesības, ko nožēlot, jo pati vien esmu izvēlējusies.Jo nevar gribēt visu, jo lai kaut ko iegūtu, nākas kaut ko zaudēt un nedrīkst aizmirst par citiem cilvēkiem, par to, ka viņi ir DZĪVI!
Un ja reiz esi izvēlējies, rēķinies arī ar citu cilvēku izvēli un emocijām.
Skumji ir tad, kad saproti, ka daži no taviem tuvajiem cilvēkiem ir visnotaļ savtīgi aprēķinātaji.(Es nenosodu, jo katram ir tiesības būt tieši tādam, kāds viņš vēlas būt).
Īsāk sakot, cilvēki mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties, un izvēleties to, ko jums saka ta jūsu mazā vārgā balstiņa tur iekšienē, jo tā vienmēr zina labāk.
UN reizēm, ja ir radusies šī izvēle, tātad jums nevajag ne vienu no abiem variantiem, jo ja kādu vajadzētu, tad šī izvēle nemaz nebūtu radusies.
Un darīt kaut ko aiz žēluma ir ļoti muļķīgi.
VSJO - esmu runājusi :D
Ļoti aktuāls jautājums man apkārt jau aptuveni gadu.
Viņi visi izvēlas, un visi nezin, ko izvēlēties, un viņiem visiem ir tik grūti izvēlēties.
Palikt vai aiziet? Viens vai otrs? Viena vai otra? Tur vai te? To vai šito? Vecais vai jaunais?
Nu c'mõõõn...
Ir visnotaļ interesanti, kad dzīve piesviež cilvēkiem šo interesanto opciju - IZVĒLETIES.
Un tad nu visu zinoši pārvēršās par bērniem, kas ir pārbijušies un tagad nezin, kur likties.
Un visabsurdāk ir tad, kad grib izvēlēties abus variantus, paturēt sev visu. Bet tas kā zināms nav iespejams, jo beidzas diezgan skumji. Jo izvēle ir izvēle. Vai nu = Vai nu.
Vieglāk jau protams ir tad, kad tevi vienkārši ņem un kaut kur iemet.
Vieglāk ir ciest nekā rīkoties.
Vieglāk ir nedarīt neko un tikai runāt par to, ka kaut kas ir jādara, un pēc tam vēl sūdzēties par to, ka "KAPĒC TĀ? "
Bailes rīkoties, un uzņemties atbildību par savu rīcību, bailes kaut ko zaudēt, un nožēlot, vieglāk ir atstāt situāciju grimstot vēl dziļāk,cerībā, ka pāries pats no sevis. Bet nepāries, jo tas burbulis jau parasti pūšās tikai lielāks un lielāks līdz mirklim, kad sprāgst, un tad tava vietā izvēlas liktens/dzīve (ievietot jebkuru sev pieņemamo vārdu)
Jo kustībai ir jābūt visu laiku un nekas nedrīkst stāvēt uz vietas.
Nu nav jau tā, ka es baigais meistars, taču attiecīgajos momentos esmu izdarījusi izvēli- ātri! Nevelkot garumā, neatgriežoties turpat, bez nožēlas, jeb pareizāk sakot, neesmu devusi sev tiesības, ko nožēlot, jo pati vien esmu izvēlējusies.Jo nevar gribēt visu, jo lai kaut ko iegūtu, nākas kaut ko zaudēt un nedrīkst aizmirst par citiem cilvēkiem, par to, ka viņi ir DZĪVI!
Un ja reiz esi izvēlējies, rēķinies arī ar citu cilvēku izvēli un emocijām.
Skumji ir tad, kad saproti, ka daži no taviem tuvajiem cilvēkiem ir visnotaļ savtīgi aprēķinātaji.(Es nenosodu, jo katram ir tiesības būt tieši tādam, kāds viņš vēlas būt).
Īsāk sakot, cilvēki mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties, un izvēleties to, ko jums saka ta jūsu mazā vārgā balstiņa tur iekšienē, jo tā vienmēr zina labāk.
UN reizēm, ja ir radusies šī izvēle, tātad jums nevajag ne vienu no abiem variantiem, jo ja kādu vajadzētu, tad šī izvēle nemaz nebūtu radusies.
Un darīt kaut ko aiz žēluma ir ļoti muļķīgi.
VSJO - esmu runājusi :D