Life under construction...

Pēkšņi uznāca skumja......tāda pelēka un staipīga, tagad tā vijās pa manas istabas stūriem un uzglūn.....nevaru to izdzīt, jo tā vnk ne par ko nelien laukā...kamēr neskatos tā seko man un atgādina arkluso nopūtu, ka tā aizvien vēl tepat un ka nekur prom no manis tā nedomā iet!!!!! Un ko lai tagad dara ar tādiem nevēlamiem ciemiņiem? Tā jau tas ir ar tādiem kā es.....man liekās, ka es nemaz savādāk nevaru....manam organismam ir nepiecieshamas skumjas.....

Man maajaas ir caurvējš! Man ļoti patīk sajust kā mājās ieplūst gaiss no visāam pusēm.....varbūt man paveiksies un tas caurvējš paķers to skumju līdz, lai tā plivinoties...aizplivinātos atpakaļ......uz savu skumju pasauli....

Ir jau labi!Tik pārāk daudz to domu manā galvā.....tā jau iet tādam cilvēkbērnam kā es.......aizvien vairāk secinu, ka esmu vēl lielāks bērnc nekā biju domājusi!domas tikai viena pēc otras lido manā galvā....

Es nezinu kā ir pareizi? un kas to vispār zin? nevienc jau laikam......bet tā gribās šoreiz visu izdarīt pareizi.....un beigt apbizhot citus...un kāpēc man ir tāda vara ār cilvēkiem?nu kāpēc es vienmēr atstāju tādu iespaidu.....Protams tas priecē mani, bet reizēm, tas nu nemaz nav labi!

Un atkal pārāk daudz jautājumu un pārāk maz atbilzhu, bet nu ko lai tur dara? neko!Jo tā tas shajā pasaulē iekārtoc! nu nekas, nekas tūlīt kaut kad viss atkal buus labi :)nu kaut kad......