jauks? tas, ka tieshi tad,kad laix skrien visaatraak notiek visspilgtaakie un noziimiigaakie notikumi, kas pilniibaa atliidzina un aizeeno laiku, kad laix velkaas..... tikai kaapeec laimes mirklji ir tik iisi?
Ehh... skaistais laiks nekompensee zaudeeto laiku... laimes mirklji?- kas tie taadi? Reizeem ir pacilaajums, ka samazinaas saapes un saliidzinaajumaa ar to ko ciesh visu laiku, tas briidis ir patiikams, un tad - "atpuuties? nu tad apakalj pie mociibaam!" Dumji, bet patiesi, laikam viss ir dumjsh, ieskaitot visuma rashanaas ceeloni...
taa jau tas savaa zinjaa ir, bet es censhos koncetreeties uz to labo, jo taa labaa ir tik maz.....un tad kad ir labi, tad paarnjem patiess prieks.... un galu galaa, ja dziivee nekad nebuutu slikti mees arii nekad nejustos labi, jo nezinaatu kaa tas ir kad ir slikti un otraadi....... es iisti nezinu......veel gribaas ticeet labajam un laimiigajaam beigaam, kaut gan apzinos, ka viss dziivee ir pavisam savaadaak.... neesmu veel tik sabojaata....bet gan jau dziive paspees to izdariit:)))))
Es jau biju uz shii pakaapiena, ka vairs neticeeju labajam... bet par nozeelu iemiileejos un akal cieshu... vinja man paaraak miilja un doshu reiz pasaulei iespeeju pieraadiit, ka var buut kau kas labs. Vienk. viens pats es no shiis pasauliites neaizieshu, runaaju pat ar draugu un vinjsh luudzaas, lai beidzu muljkjoties- man pat uz vinju bija pilniigi vienalga... Un tur tu traapiiji meerkjii- bez labaa nau ljaunaa un otraadi! A kaa ta dieva soliitaa paradiize- saka, ka labi, taatad jaabuut arii reizeem slikti, taatad kaarteejaa pasacinja! kaa apnikushi visi tie soliijumi un uzmundrinaajumi jau... eh...
Kādēļ diemžēl? Iemīlēties,taču īstenībā ir labi.....jā tam protams vienmēr seko sāpes....., bet tā lidojošā un siltā sajūta ir to vērta:), lai arī cik slikti pēc tam nebūtu......tas ir vienc no tiem nedaudzajiem un patiesajiem priecinjiem uz šīs pasaulītes:)
Runājot par paradīzi....nu nezinu kā tur īsti varētu būt...., jo cilvēkam, primitīvam radījumam nekad nevar būt labi, jo vienmēr vajag vēl.....Es drīzāk ticu pārdzimšanai, vairākām dzīvēm un tad jau sanāk, ka tādas paradīzes nemaz nav...
Paradīze, tad jau sanāk kaut kāds bezapziņas stāvoklis, kurā tu vnk plūsti un tev neko nevajag, nu to varētu salīdzināt ar kaut kādu reibuma pakāpi.....:D
Tādēļ ņemu no šitās nekam nederīgās dzīvītes cik vien varu paņemt un ar mani tiem tur augstākajiem spēkiem nebūs tik viegli tikt galā! pretošos līdz pēdējam, jo sazin, kas tur ir pēc tās nāves, un ja nu nav nekā? Ko tad?
Liksies smiekliigi, bet vinja ir Latvijaa, bet es Anglijaa un liidz Ziemassveetkiem droshi vien netiksimies. Bez spaarniem nemaaku lidot un nemaaku sasildiities tikai sapnjojot par siltumu... vienmeer esmu niidis miilestiibu, tagad taa akal dod man saapes, vienmeer atradiis kau kaadu veidu... :(
Nu paardzimst cilveeki- Zeme ir taa deeveetaa elle, bet ja tu esi pietiekami uzkraajis pieredzi, tad tu paardzimsti jau citaa vietaa, augstaakaa liimenii, kas tiek deeveeta par paradiizi. Nu vienmeer buus pakaapieni augstaak un augstaak, taatad nekad nebuus pilniigi labi- fakts!
Nu tas jau liidzinaas transam, vai eiforijai, bet taa nau paradiize, jo arii tai ar laiku var pierast un vajadzees vairaak...
Ir peec naaves, daudz vairaak nekaa te, labaak, bet ne ideaali- es gribeetu pilniigi nebuut- ta nebuutu arii nekaadas sliktas sajuutas. A tie augsheejie speeki man jau sen kriit uz nerviem- laikam es taa pat vinjiem... ;)))
tikai kaapeec laimes mirklji ir tik iisi?
un galu galaa, ja dziivee nekad nebuutu slikti mees arii nekad nejustos labi, jo nezinaatu kaa tas ir kad ir slikti un otraadi.......
es iisti nezinu......veel gribaas ticeet labajam un laimiigajaam beigaam, kaut gan apzinos, ka viss dziivee ir pavisam savaadaak....
neesmu veel tik sabojaata....bet gan jau dziive paspees to izdariit:)))))
Un tur tu traapiiji meerkjii- bez labaa nau ljaunaa un otraadi! A kaa ta dieva soliitaa paradiize- saka, ka labi, taatad jaabuut arii reizeem slikti, taatad kaarteejaa pasacinja! kaa apnikushi visi tie soliijumi un uzmundrinaajumi jau... eh...
Runājot par paradīzi....nu nezinu kā tur īsti varētu būt...., jo cilvēkam, primitīvam radījumam nekad nevar būt labi, jo vienmēr vajag vēl.....Es drīzāk ticu pārdzimšanai, vairākām dzīvēm un tad jau sanāk, ka tādas paradīzes nemaz nav...
Paradīze, tad jau sanāk kaut kāds bezapziņas stāvoklis, kurā tu vnk plūsti un tev neko nevajag, nu to varētu salīdzināt ar kaut kādu reibuma pakāpi.....:D
Tādēļ ņemu no šitās nekam nederīgās dzīvītes cik vien varu paņemt un ar mani tiem tur augstākajiem spēkiem nebūs tik viegli tikt galā! pretošos līdz pēdējam, jo sazin, kas tur ir pēc tās nāves, un ja nu nav nekā? Ko tad?
Nu paardzimst cilveeki- Zeme ir taa deeveetaa elle, bet ja tu esi pietiekami uzkraajis pieredzi, tad tu paardzimsti jau citaa vietaa, augstaakaa liimenii, kas tiek deeveeta par paradiizi. Nu vienmeer buus pakaapieni augstaak un augstaak, taatad nekad nebuus pilniigi labi- fakts!
Nu tas jau liidzinaas transam, vai eiforijai, bet taa nau paradiize, jo arii tai ar laiku var pierast un vajadzees vairaak...
Ir peec naaves, daudz vairaak nekaa te, labaak, bet ne ideaali- es gribeetu pilniigi nebuut- ta nebuutu arii nekaadas sliktas sajuutas. A tie augsheejie speeki man jau sen kriit uz nerviem- laikam es taa pat vinjiem... ;)))