Jūlijs 2013   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31
Posted on 2013.05.05 at 15:33
un tad pienāk tāds mirklis, kad vairs nav ko teikt, vairs nav neviena paša vārda, kas spētu kko izteikt.Tā ir dzīve, un tādi ir cilvēki.Tādi esam mēs!Labi un slikti vienlaicīgi.
Un tad dzīvē notiek dažādi notikumi, kas liek tev viss kaut ko pārdomāt no visām pusēm, arī par sevi pašu.šoreiz manī ir aizdomīgs klusums,neviens tur iekšā neko nesaka, it kā viss būtu noticis tā kā tam būtu jānotiek.Katrai situācijai ir savs sākums un gals jeb pagrieziena punkts.Un visi burbuļi reiz plīst un aiziet pa gaisu.

Eh...es pat nezinu kā lai pie tā visa pieiet, un kā lai izvērtē.Es tikai saprotu to, cik ļoti es esmu mainījusies jeb drīzāk laikam jau iepazinusi kkādas savas personības šķautnes.Un to kāda ir mana attieksme pret daudzām lietām.Maļoties caur saviem elles lokiem, es pati vairs sevi nepazīstu.
Nu jā.. atgriezīšos pie tās vietas, kur es nezinu, ko lai saka...Un man nav ne mazākās nojausmas, kas tagad notiks!Bet notiks! Un visi dabūs pēc nopelniem, ar mani priekšgalā!Jo šoreiz es spēlēju sliktā lomu..Tāda nu es esmu!
Cik varu būt laba, tieši tikpat ļauna es arī varu būt, kā izrādās.Un kā izrādās bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem, jo iespējams, visu šo gadu laikā es esmu zaudējusi kkādu daļu savas muļķīgās cilvēciskās uztveres.Tagad lietām vairāk pieeju no augšas.Vispār iekšā tagad ir tukšums un nevienas pašas emocijas, tas mazliet biedē.

Comments:


Elektrība
(nekā) [info]eeverggeeliiba at 2013-05-06 17:37 (Link)
zinu šo bezemociju joku! manuprāt, smadzenes vienkārši paņem pauzi (gaidu, kad tām apniks). galva taču ir priekš frizūras & cepurēm, as you know.
Previous Entry  Next Entry