pilnīgi nieki

Visvairāk mani besī, ka spēju stundām ilgi internetā kaut ko rakt

Steps to happiness

Connect
Developing relationships with family, friends, colleagues and neighbours will enrich your life and bring you support

Be active
Sports, hobbies such as gardening or dancing, or just a daily stroll will make you feel good and maintain mobility and fitness

Be curious
Noting the beauty of everyday moments as well as the unusual and reflecting on them helps you to appreciate what matters to you

Learn
Fixing a bike, learning an instrument, cooking – the challenge and satisfaction brings fun and confidence

Give
Helping friends and strangers links your happiness to a wider community and is very rewarding

Kad es iemācīšos, ka grāmatas ir jāņem bibliotēkā nevis visu laiku jāpērk ?!

Mans izvēlēts citāts, ko jāatceras:

Kā filozofs Pēteris Laķis teica lekcijās — domāšana ir neatlaidīgs un ilglaicīgs process, bet tagadējās dzīves fragmentācija liek nomainīt šo domāšanu ar nervozu rakņāšanos sevī. Tas neveicina ne ziņu kvalitāti, ne domu kvalitāti. Iezvanās telefons, un tev ir jāmetas kaut kur citur, tu aizmirsti par iepriekšējo.

Prieks ir sarežģīts
Undīne Adamaite
Sestdiena, 5. jūlijs (2008) 10:20

dauzam ar kaut ko pa galvu - tuktuk tuk tuk tuk - visas iemīlēšanās muļķības dauzam ārā. stiprāk. stiprāk. kā var pats sev galvā sataisīt tādu sviestu ?! ja vēl tas netraucētu darbam, bet sarkt un bālēt, jautājot gluži ikdienišķus darba jautājumus jau nu ir mazliet par daudz. nē daudz par daudz. klapējam visu ārā. tuk tuk tuk tuk.

Nekad neesmu sapratusi tās "pērciet dzīvokli un saņemiet televizoru par brīvu reklāmas". Tiešām nesaprotu, kā tas kādam var likties motivējoši. Tas televizors tak ir tai dzīvokļa cenā, ko ņem kredītu. Kāds tur vēl par brīvu. Motivējošas ir kaut kādas kredītu procentu brīvdienas, apdrošināšana nomaksāta piecus gadus uz priekšu vai apsolījums necelt apsaimniekošanas cenu desmit gadus. Tak ne jau televizors, ceļojums vai vēl kāds tāds sviests.

jocīgi, ka tas mājokļa jautājums šogad "aplaimo" tādus tipiņus visādus, kam tāpat nekā netrūkst, nu vismaz izskatās, ka tie visi tādi gudri, kas paši varētu spēt sev māju vai ko tur iekārtot.

vienu dienu runāju ar kolēģi. tēma muļķīga, protams, bet cilvēks parādās jebkurā tēmā. prasīju jam, kādu mašīnu viņš pirktu, ja pats pirktu. viņš teica tādu, ko labi varēs pārdot. es teicu, ka ne jau tāda mašīna man interesē, bet tāda mašīna, ko pirktu, ja miljonārs būtu. šis pasmēja, sāka skaitīt. un pēc laika teica, ka ļoti ilgs laiks pagājis, kopš pēdējo reiz esot tā fantazējis. es gandrīz no krēsla nokritu. es to vien daru kā fantazēju. man likās, ka visi tā dara.

šogad pirmo reiz arsenālam pievērsos pati. pati izlēmu, uz ko iet. pati gāju viena pati. un man ļoti patika. secinu, ka tā bija man īstā pieeja. tagad nepacietīgi vien gadu nākamo arsenālu un pērli, ko šādi iekarot.

lepojos kā muļķe tāpēc, ka tā bija pirmā īstā uzvara ceļā "es zinu, ko gribu un kas man patīk", nevis ceļā "visi dara tā, vai misters x teica, ka jāiet uz to filmu, jālasa tā grāmata".

Es no kļūdām mācīties nemāku. Jua kuro sestdienu senā nostaļģijā nopērku dienu, ar domu - būs prieks pie kafijas tases. tāds rituāls. un jau kuro sestdienu tas dienas pielikums ir tik ļoti stulbs.

Filmas, kas jānoskatās:

Трагикомедия "Лунный папа"

 

biju grāmatnīcā. tur tā grāmata "neglītuma vēsture". pieskrien viena džāra smieklīga, kurai vīrietis līdzi, paķer to grāmatu un kliedz "o, šito es gribu, super", "zini tas eko ir baigi gudrs, saproti", uz ko pieminētais vīrietis tinas tālāk prom no notikuma vietas grāmatu veikala dziļumos un sieviete paliek lēkājam ar eko rokās.

protams, tv skatīties ir sviests. neiet vārīt tēju reklāmas pauzē vēl lielāks sviests. bet slinkums un kāja sāp un auksti arīdzan.
tātad par tām reklāmās. kāpēc jopcik nevienai vācu televīzijai nenāk prātā rādīt reklāmas par asiņainiem spļaudekļiem izlietnē un utīm un gnīdām. a? un stāstus par zobu smaganām, ko ieva stāsta, vai par matračiem, ko darja stāsta. vēmiens būt nākt.

visvairāk visvairāk man viņa pietrūkst, kad man ir slikti. tā kā vakar, kad tik nežēlīgi briesmīgi sāpēja sastieptā kāja un tā gribētos, ka būtu kāds, kas apčubina, un tad, kad man ir slikti emocionāli un vienīgais, kas liekas varētu glābt ir gulta. ļoti egoistiski ir tie brīži, kad visvairāk pietrūkst.

Skatoties atpakaļ, nē, skatoties, kas notiek ar to, kas tika redzēts atpakaļ, sapratu, ka iespaidīgākā, labākā un aizraujošākā arsenāla pieredze bija dokumentālais "zvans" un mākslas "klusā gaisma.

kopš tā banka ir pārsaukusies, viņa ir sākusi spamot manā mobilajā telefonā. nevarētu teikt, ka tas kaut kā veicina manī siltas jūtas. neskatoties uz logo oranžumu.

Turcijas pilsētas Izmiras slimnīcā diennakts laikā miruši 13 jaundzimušie, tādēļ sākta notikušā izmeklēšana, ziņo BBC.

Ir tādi vīrieši pasaulē, kas mūžā nav krāpuši sievas?

Stellet Licht

2007



Director: Carlos Reygadas
Writer: Carlos Reygadas