---
Jun. 27th, 2005 | 11:31 pm
From:: este
daži cilvēki dara tā - viņi nāk pie tevis, kad tu pie kompa sēdi, un tad viņi tev kaut ko saka, bet skatās pāri garām aizmugurē, kas tev uz ekrāna, un ta viņi tev saka, un pat mazliet lēnāk runā, jo aizņemti ar salasīšanu un saskatīšanu, kas uz ekrāna. smieklīgie.
reiz senos laikos es izdomāju krāt grāmatzīmes, un kopš tā laika, kad man kāds prasa, ko atvest, es vienmēr saku - kādu grāmatzīmi. un vienmēr, kad kāds atgriežas, es saprotu, ka tā bija labākā doma, kādu es varēju iedomāties, jo vienmēr tiek atvests kas skaists, īpašs, burvīgs, neakārtojams
vakar bēdājos tikmēr, kamēr sāku raudāt, viena pati izraudājos, tad nomierinājos, un sakaitētā pasaule man apkārt izskatījās svaiga un tīra kā jau pasaule pēc vasaras lietus
reiz senos laikos es izdomāju krāt grāmatzīmes, un kopš tā laika, kad man kāds prasa, ko atvest, es vienmēr saku - kādu grāmatzīmi. un vienmēr, kad kāds atgriežas, es saprotu, ka tā bija labākā doma, kādu es varēju iedomāties, jo vienmēr tiek atvests kas skaists, īpašs, burvīgs, neakārtojams
vakar bēdājos tikmēr, kamēr sāku raudāt, viena pati izraudājos, tad nomierinājos, un sakaitētā pasaule man apkārt izskatījās svaiga un tīra kā jau pasaule pēc vasaras lietus