-
Jun. 17th, 2005 | 02:58 pm
From:: este
šodien strādnieki aiz loga dzied. es arī priecājos, jo rīt un parīt viņus nedzirdēšu.
šodien mani sabāra kolēģis par to, ka es esmu paņēmusi vienu viņa kasti. un vajadzēja taču pateikt, ka man vajadzīga tāda kaste (tu nebiji darbā jau četros, vecīt), un viņam taču esot tāda nesalikta (nu tad takš saliec un viss būs kā agrāk, vecīt), un vispār viņš jau esot nojautis, ka es tā vainīgā, kas paņēmusi viņa kasti (tā nav tava kaste, bet sia kaste, vecīt), bet nu kā tad es tā. es smēju smēju pie sevis, tad samanīju, cik viņš nopietnis savā sāpē par kasti, un no sirds atvainojos, ka paņēmu to kasti, teicu, lai neskumst, ka es tur riktīgi vērtīgas lietas iepakoju (un vācietis pat šņorīti sēja, un es ar svinu aizzīmogoju). 24 stundas kolēģis bija savu sāpi par kasti pie sevis grudzam turējis. vēl interesanti, ka pēc manis sarājiena, viņš savā kabinetā saldi šņāca neērtajā biroja krēslā, atvāzies kā veca sēta.
šodien mani sabāra kolēģis par to, ka es esmu paņēmusi vienu viņa kasti. un vajadzēja taču pateikt, ka man vajadzīga tāda kaste (tu nebiji darbā jau četros, vecīt), un viņam taču esot tāda nesalikta (nu tad takš saliec un viss būs kā agrāk, vecīt), un vispār viņš jau esot nojautis, ka es tā vainīgā, kas paņēmusi viņa kasti (tā nav tava kaste, bet sia kaste, vecīt), bet nu kā tad es tā. es smēju smēju pie sevis, tad samanīju, cik viņš nopietnis savā sāpē par kasti, un no sirds atvainojos, ka paņēmu to kasti, teicu, lai neskumst, ka es tur riktīgi vērtīgas lietas iepakoju (un vācietis pat šņorīti sēja, un es ar svinu aizzīmogoju). 24 stundas kolēģis bija savu sāpi par kasti pie sevis grudzam turējis. vēl interesanti, ka pēc manis sarājiena, viņš savā kabinetā saldi šņāca neērtajā biroja krēslā, atvāzies kā veca sēta.