Raudupiete un Naumanis
Feb. 17th, 2014 | 12:36 am
"Interesanti, ka Blaumanis tik viedi, kaut arī maķenīt deklaratīvi, atklājis konfliktu starp vārdiem (kā racionālo, izskaidrojamo, tātad ticamo pasaules daļu) un “nepasacīto” (jūtām, instinktiem, neapjaustiem gribas impulsiem) – modernās drāmas konfliktu pamatdegvielu."
Izcila ir Naumaņa recenzija par Raudupieti. Ļoti reti iznāk lasīt recenziju, kas būtu vienā līmenī ar komentēto mākslas darbu. Parasti nomāc pliekanība un virspusība. Šī recenzija ir citāda - viņa ir kā teātra binoklis, kā trešā acs, kura prātam iedod jaunu rotaļlietu - paša nepamanīto, ko puelikt savām rotaļlietām un atklāt jaunu spēli.
Izcila ir Naumaņa recenzija par Raudupieti. Ļoti reti iznāk lasīt recenziju, kas būtu vienā līmenī ar komentēto mākslas darbu. Parasti nomāc pliekanība un virspusība. Šī recenzija ir citāda - viņa ir kā teātra binoklis, kā trešā acs, kura prātam iedod jaunu rotaļlietu - paša nepamanīto, ko puelikt savām rotaļlietām un atklāt jaunu spēli.
Link | Leave a comment | Add to Memories
...
Feb. 17th, 2014 | 01:04 am
Unbelievable, kādas emocijas dod tādi divi suņi, smirdīgi un siekalaini ar astītēm lēkājošā gredzenā nakts vidū. Izrādās, tu kaut kam deri.