pilnīgi nieki - June 14th, 2005

super, atkal aizleca krupji. nu vairs neviens nav palicis, kas nebūtu apvainojies. man sanāk izcili.

es te mazliet palielīšos. man ir bejdzot mūzikas klausāmās ausis iegādātas darba vajadzībām. eh... burvīgi. visi āra zāģi, urbji, signalizācijas un citādas rūkoņas paliek aiz kadra. telefonam tikaj bija jāuzbīda liels skaļums. labi. nosvinu ausis ar jauno disku.

ja es būtu pretēja dzimuma, es būtu uz izķeršanu

ja stāv krietnu laiciņu pie ceriņu krūma, un viss, ko atrod ir daaaaudz četrlapīši, un viens trīslapiņu zieds, tad tas nozīmē, ka atrada nelaimīti ?

zinkā, man tas kompīts tik lēns, ka kamēr gaidu, kad jams kko atvērs, tamēr jau izdomāju sākt ko citu, un uz to arī jāgaida, un tikmēr jau atnāku palasīt cibu, un aizmirstu, ko vispār gribēju sākt, un tā tā diena paiet.

protamska dāvātam zirgam ko tur zobos nedara, BET, iegaumē tak reiz par visām reizēm, ka tu neciet ķiplokus, sīpolus un visus tos mošķus, pat ja viņi ir salātiņos, ko draugs dāvā, lai remdētu tavu izsalkums.

es nevaru un nevaru pierast datorā lasīt grāmatas vai vispārbā garākus tekstus. vienalga gribas izdrukāt. nepatīkami. neērti arī.