pilnīgi nieki - June 6th, 2005

bija jāiet šodien pēdējā diena otro antiērču poti saņemt. domāju, ko es tur uz kādu poliklīniku, kur drošvien rindas, aizbraukšu tuvumā uz vakcinācijas epicentru. tur ieiet tādā pagalmā, un ir, protams, zīmes, ar uzrakstiem. bet es jau nesaprotu tās zīmes, eju uz priekšu. vienā logā viena tante uz palodzes uzgulšņājusi, pēta mani, es sataisu zinukureju ģīmi, un viņai garām. tak nepareizi. nācās iet otrreiz viņai garām, tad domāju, labi, pajautāšu, tev lūriķe, kur man jāiet potēties. paspēju nopīkstēt savu atvainojiet, kā šī, žvīkst, prom no loga. es pie sevīm padomāju un tā. tad tomēr atradu pareizās durvis, un tad dabūju norādi simtpdsmitais. tad vēru durvis, un satiku lūriķi trešo reizi. he. viņas sejā ne vaibsts nepakustējās. varējām tak jau tikties kā seni paziņas.

bāc, es nemāku turēt muti. toties perfekti māku nosist laiku.