pilnīgi nieki - May 26th, 2005

ir tādas dienas, kad liekas, ka esi pats kā akvārijā, un neviens nedzird un nereaģē uz to, ko tu viens pats savā akvārijā burbuļo. es nesūdzos, tā nē. man iet pavisam labi. es tikai pasaku, ka ir tādas dienas.
un vēl, vakar man vēl viens cilvēks no malas teica, ka es domāju gan par citiem. pamazām jau sāku just, ka atkopjos un atgūstu sevi, atkal atpazīstot.
mazliet saskumu par jauno ligzdu, izrādās tur ir kautkāds naftas terminālis, kas smirdot ;(( tagad braukšu katru vakaru ostīt, vai tā tiešām ir... jo lai nu ko bet smakas es neciešu. tas ir viens no mozaīkas gabaliņiem, kāpēc vispār jaunu meklēju.

- biedriņam mana skolotāja. viņa man nepatika, es viņai arī ne. labi ka tas bija ļoti sen.

- a es jau pirmo sauli metu kā čūskiņa.

- arguments "tā vienkārši ir sabiedrības uzspiesta norma" ir pilnīgi neinteresants un garlaicīgs, jo nekāda turpmākā diskusija nav iespējama un apliecina oponenta radošās domāšanas trūkumu.

"u tjebja zdjelalji kabinjet u katorova njetu ventiljaciji. hehehe. ponjimajesh. on vot toljko vitjagivajet vesj vosduh, dazhe iz koridora, ponjimajesh. hehehe."

viņai ta smieklīgi un jautri, bet man bezgaisā sēdēt... akvaj...

šodien bija tiktik daudz labu lietu. es tai skaitā laba biju. un es biju beeeeiiidzot, kur mēnešiem nesaņēmos. ah. bet pāri visam - manam krustdēlam jau otrā diena !!!