pilnīgi nieki - May 24th, 2005

smieklīgas motciklistiem zeķes visādās krāsās, smieklīgas tās roķeles spalvainas, nespalvainas, visvisādas, kas karajās pa auto logiem vadītāja pusē - nez, kad kādi sarežģījumi uz ceļa, viņi ievelk viņu atpakaļ, vai arī drošsirdīgi turpina pieveikt visu ar vienu roku? smieklīgi kā vīri izvelk no skapjiem kreklus īsajām rokām puķainus un rozā un dodas ielās. atgādinā bērnību šitādi pirmie karstie rīti, kad gājām ar tammu uz čiekurkalna tirgu un uz visiem veikaliem, kur katrā kas svarīgs bija jānopērk. patīk man šitās karstās dienas, kad vēl nav vasara, kad vēl knišļi un mušas un mošķi guļ, un ainava izskatās tāda naivi dumjās krāsās krāsota.

laukos vienā sabrukušā skapī mētājās tāds pirmskarlaiku caurduris /nekad tā viņu nesaucu, bet tā laikam latviski jāsaka, smieklīgi gan/ balts metāla, tumšzilu rokturi, ar tādiem simetriski izvietotiem caurumiņu ornamentiem, un vēl domāju - gribētos nobildēt un aizmirsu. un ik pa laiciņam man kaut kādas lietas pēdējā laikā aizmirstas kā nebijušas, un visus spēkus saņemot, pati nekādi neatceros un nesaprotu, kādu apstākļu sakritības pēc aizmirsu. man galva tā kā tas caurduris.

negaisu studijā !!!

"Ko iesākt, ja māmiņas dziedamajai rīklei uzminis lācis? Zinātnieki mierina, ka tādā gadījumā pilnīgi pietiek ar rečitatīvu." (c) NRA

debesis tumšākas par zemi. to nevar nofotogrāfēt un to ir ļoti grūti uz gleznot. baudīgs skats.
burvīgi, jau viņš klāt, ka tikai nepaiet garām nelijis.
viņam ir labs PR, jo kamēr viņš nāk, tamēr jau visi viņu ļoti gaida.

ceriņi zied. es laikam atradu sev jaunu ligzdu.
es viņam pateicu. ūjī. tas bij tik bailīgi, bet nu tika pateikc. priecīga again.

ronda ir patiešām fantastiska. ar acīm gribēju nolaupīt to mazo minūti filmiņu, kas tikko bija pa tv. man tur patika. aj nav man to vārdu gana daudz.