 | |
|
Attiecības ar ēdienu pēdējos mēnešos bija pat vairāk kā patīkamas. Bijām uz "Jūs" un man tas ārkārtīgi patika. Tagad esam pārāk satuvinājušies un tas man liek domāt, ka kaut kas manā dzīvē nav kā vajadzētu. Ēšana/neēšana ir manas dvēseles spogulis, tā teikt. |
|
| |
 Vienmēr biju domājusi, ka, sasniedzot savu ideālo svaru, viss pārējais atrisināsies pats no sevis, jo tā bija mana vislielākā "problēma". Tagad, kad nu beidzot sveru 53kg, izrādās, ka dzīve uzreiz nemainās vis par 180 grādiem. Un tā rezultātā prieka vietā ir tikai vilšanās. |
|
| |
Šī rīta mazais prieciņš - 53 kg uz svariem. Tā vienmēr ir bijusi mana vissāpīgākā tēma. Un, cik sevi atceros, vienmēr ir gribējies būt, kā pati teicu, tādai, lai pati justos ērti ar savu augumu. (15 gados svēru 64kg). Tagad šķiet tas ir noticis. Un bez jebkādas piespiešanās. Tātad, vēlreiz pierādījies, ka vislabākais notiek ļaujot visam iet pašplūsmā un īpaši neiespringstot. Tad nu beidzot šis posms pēc ilgu gadu pārdzīvojumiem ir noslēdzies. Vismaz pagaidām. |
|