Pirmo reizi domāju par gavēni. Par gavēni kā sevis attīrīšanu un kā par atturēšanās laiku. No tik daudz kā gribās atteikties, ka māc šaubas, vai tas nebūs pārspīlēti un vai vispār maz ir iespējams, taču tas būtu lielisks pārbaudījums. Vispār, domājot tagad, no kā tad es gribētu atturēties, saprotu, ka nedzīvoju tā, kā vēlētos. Jo man gribās atteikties no visa. Ne jau no baudām, tādu īsti nav, bet gan no visa pārspīlēti lielajiem patērēšanas daudzumiem. Pirmās vietas pagaidām ieņem kafija un saldumi. Padomāšu vēl. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |