Solaris

"Darbdienas filozofija" (ko ieviesa Jānis Vējš ar savu tāda paša nosaukuma grāmatu) no tiesas nav gluži nevainīgs jēdziens. Manuprāt, vienā no "Filosofijas" almanahiem ir J.Taureņa recenzija par J.Vēja grāmatu, kur Vējam tiek pārmests visnotaļ nenoteiktais šī jēdziena lietojums. Iesaku iepazīties!
Turklāt nav arī tā, ka nekas no t.s. darbdienas filozofijas nav ticis mācīts LU VFF. Ir bijuši laiki, kad J.Taurens lasīja atsevišķus kursus par Frēgi, Vitgenšteinu, analītisko filozofiju. Strādījis un lasījis kursus ir arī pats Vējš. Reiz arī Apsalons. Viņi visi vairāk vai mazāk ir runājuši par "analītisko filozofiju", kas arī visnotaļ "vague" jēdziens (skat. P.Saimona rakstu "Dienā" par to, kas ir un kas nav 'analītisks'). Ar to gribu teikt - ir jāpārzina notikumu vēsture.
Problēma, manuprāt, ir tajā, ka LU vai valsts izglītības finansētāji "nogrieza" budžetu - katrs pasniedzējs var strādāt tikai vienā universitātē, kā rezultātā LU VFF nav, piemēram, Taurens, kas ir Mākslas akadēmijā, vai Vējš, kas ir Kristīgajā akadēmijā. Runa ir par pasniedzējiem, kas ir lasījuši kursus par analītisko filosofiju (vai precīzāk - valodas filosofiju anglosakšu izpratnē).
Taču analītiskās filosofijas domāšanas stils, ja par tādu varam runāt, manuprāt, Latvijā nebūt nav nekāds sērdienītis. Varētu pat teikt - vairāki "klab.lv" lietotāji pārstāv tieši šo rakstības/domāšanas manieri.... Tas nu tā...
Iesaku lasīt ne tikai Vēju un Šķilteru, bet arī, piemēram, Taureni.