Solaris

Vispār jau es izvirzīju jautājumus, nevis apgalvoju :)
Pirmais - Kolmane norāda uz to, ka viens no iemesliem, kāpēc Karogs kļuvis neinteresants, ir bijusi žurnāla visaptverība - dažādi žanri, dažādas paaudzes utt., kas, iespējams, nav pietiekams, taču ir izrādījies nepieciešams nosacījums tā bankrotam. Vismaz, tā es sapratu, ka Kolmane uzskata, balstoties uz šo citātu: "Cenšoties aptvert visu, tu, visticamāk, nepatīc nevienam, jo pat "Karogā" publicēts autors var sapīkt, atrodot sevi vienos vākos ar gluži nepieņemamu kolēģi. Situācija būtu normāla, ja šejienes literatūras periodikā valdītu gan konkurence, gan sadarbība." Līdz ar to tas nav salmu vīrs.
Otrais - tā ir Kolmanes retorika, taču man tā nešķiet pietiekami spēcīga, lai pamatotu žurnāla nepieciešamību. Kāpēc? Tāpēc, ka ir parādības, kas apliecina nacionālās kūltūras vērtības mazināšanos, piemēram, tā pati migrācija.
Par trešo es piekrītu.
Ceturtais - literatūras žurnāla atbalstīšana tomēr atšķiras no savas vai bērna izglītības atbalstīšanas. Ir nodarbes, kuru iespējamais labums, ieguvums no tās, nākotnē ir skaidrāk saskatāms nekā citām nodarbēm. Tā kā es neuzskatu, ka tas ir pilnīgi garām.
Un beigās - ja jau reiz runa ir par nozares kvalitātes celšanu, tad kāpēc jaunajiem censoņiem būtu jāmaksā honorāri? Lai tas būtu viņiem kā darbs citu darbu vietā, un lai tas būtu kā motivators? Vai tu centies rakstīt kvalitatīvākus filosofiskos rakstus tāpēc, ka tev par to maskā vai arī tāpēc, ka tu pats gribi uzlabot savu, ja tā var teikt, kā filosofa kvalitāti. Vai būt literātam ir darbs, kas jāatmaksā no valsts līdzekļiem?
Kāds risinājums? Karogu varētu pārņemt savā apgādībā kāda grāmatu izdevniecība vai arī Karogam varētu uzrasties tā mērķauditorijai atbilstošs sponsors, kuram izdot Karogu pa saviem līdzekļiem būtu goda lieta. Un ja šis sponsors būtu gatavs maksāt honorārus un autoratlīdzības, ok - lai tas notiek.