Latviešu sievietes portrets
"Latviešu sieieti raksturo tas, ka viņa nevar ciest vīriešus. Arī tad, ja viņa pati to nezina. Latviešu sievietei ir daudz mātišķāka nekā vidējā eiropiete, teiksim tā. Viņa ir panākusi to, ka vīrieši neizaug [..] Nu, tas atkal ir kā fon Trīra Antikristā: latviešu sieviete principā domā, ka viņa ir brīnišķīga! Ka būt mātei ir lieliski. Bet viņa neredz savu agresīvo pamatu, to, cik viņa ir arī šausmīga, - viņa nenolaižas ar liftu sevī. Reiz manā mājaslapā bija aptuveni šāds jautājums: "Vai tad vīrietis, kurš pamet sievu ar vienpadsmit bērniem, nav cūka?!" Te jau ir ietverta doma, ka vīrietis pametis sievu, nevis - ka varbūt sieva viņu ir aiztriekusi vai arī viņi nav pratuši sadzīvot. Taču jāsaprot: ja sieviete šādi pasaka, viņa vairs nav tā, kas viņa ir, bet gan jau tiesnese. Un latviešu sievietei tas ir tipiski - uzskatīt, ka viņa ir nevis tikai puse laulības, bet gan arī tiesnese, tā, kura nosaka, kā ir pareizi. Viņa neredz, ka tas ir agresīvi un destruktīvi un ka tas arī ir cēlonis, kāpēc nav iespējama vienošanās. Klajākā izpausmē tas izskatās šādi: vienīgais, ko man vajag no vīrieša, ir bērns, un, kad tas dabūts, jāizprovocē konflikts, lai vīrietis aiziet. Un, protams, tad viņš ir arī cūka. Viss pēc plāna," Viesturs Rudzītis, žurnāls "Ieva", 2011.gada 21.decembrī, 11.lpp.