Šuvajevs, receklis un izglītotie analfabēti
Šuvajevs aktīvi publicējas Kapitālā http://www.kapitals.lv/zurnala/kapitals-0
Piemēram, rakstot par izglītību jūnija numuram, viņš norāda:
"Atliek vien paskatīties raidījuma Intelektuālā apokalipse rakstisko pārskatu, kas liecina par rakstītneprasmes apokaliptiskajiem apmēriem. Toties radošums gan netiek aizmirsts, un šādi nereti kreatīvi aizkreativizējas pat līdz kretīnismam."
"Patlaban, šķiet, pusizglītoto analfabētu vietā stājas izglītotie analfabēti. Skolas kaut kā pabeigtas, lasītprasme it kā apgūta, taču ar saprašanu ir tā vājāk."
"... mūžizglītība. Vienā ziņā tā ir pārmācīšanās, tā arī neko neiemācoties. Taču tā ir arī nemitīgā gatavība mācīties, kas faktiski rezultējas izmanībā."
Par mūsdienu zinātnieku. "Zinātnieks principā nepārskata pētniecisko lauku un zinātnes vēsturi. Viņš ir specializējies kādā šaurā jomā. Taču fragmentārisms viņu netraucē vispārināt, izlikties par zinātāju citās jomās. Zinātnieks pastāv uz darba dalīšanas pamata, un tas ļauj dzīvot uz citu rēķina." "Zinātnē svarīgs ir jaunākais un visjaunākais, tāpēc zinātniekam nemitīgi nākas apliecināt savu lietderīgumu. Zinātnieks ir kļuvis par strādnieku, tāpēc arī augstskolas tiek pārdēvētas par uzņēmējdarbību. Tādējādi zinātniekam jāiemācās sevis pārdošanas prasmē. Šādi viņš izmanās kļūt par moderno guru, kura runās dominē tādi daudznozīmīgi vārdi kā kontrolings, monitorings, supervīzija u.tml."
"Augstskolas tiek pārvērstas par tirdzniecības un patērēšanas institūciju. Cik atraktīvas ir lekcijas un attiecīgie pasniedzēji? Cik labi students jūtas, cik labi iekārtotas auditorijas? Studējošais ir patērētājs, tūrists izglītības tirgū. Atliek vien atķeksēt, vai nodarbības ir bijušas saprotamas, vai ieteiktā literatūra ir bijusi lasāma, vai tikuši iekļauti jauni mediji, vai ir bijusi iespējama e-apmācība, vai pasniedzēji nav bijuši seksistiski un tml. E-learning un Blended Learning ir jaunie buramvārdi."
Augusta numurā viņš spriež par politiku un Zalteru.
"M.Vēbera skatījumā politiķim izšķirīgas ir trīs īpašības: kaisle, atbildība un acumērs. Kaisle ir lietišķums, nodošanās politikas lietai. Atbildība ir kalpošana lietai, bet acumērs ir distancētības iestrāde. Tā vien šķiet, ka eksprezidentam nepiemīt neviena no šīm īpašībām. Parādoties pie apvāršņa, viņu raksturoja zaglīgums un melīgums. Savukārt pēdējā laikā viņam drīzāk raksturīgs atriebīgums un gļēvulība."
"Parasti šāda jezgaina rosīšanās ir savijusies ar moralizēšanu: tikumu panīkšana, morāla degradēšanās un tml. Zīmīgi, ka tas tiek pausts, atsaucoties vien uz savu statusu vai amatu. Taču paša personības nav. Jo personība nevar pastāvēt, neatkārtojot formālos aktus un procedūras. Savā ziņā publiskā (arī politiskā) trūkums neļauj pastāvēt personībai. Kāds Zatlera un politikas saistībā viņu salīdzināja ar banānu; atļaušos nepamatotu norādi uz viņa uzvārdu, proti, seglinieks nav jātnieks."
"Latvijā ik pa laikam uzvirmo pārspriedumi par pilsonisko sabiedrību. Dažkārt var rasties iespaids, ka šis apzīmējums ir tajā pašā virknē, kādā atrodas vārdi pīrsings vai liftings."
Sabiedrība kā receklis. "Recekļa pastāvēšanā ne bez vainas ir arī tā sauktie plašsaziņas līdzekļi. Recekli nodrošina informācijas trūkums. Bet informācija ir tas, kas ļauj spriest par atšķirībām starp diviem stāvokļiem. Informācijas vietā ir vēstījumi, paziņojumi u.tml. Latvijas informatīvo trokšņu telpu raksturo tas, ko var dēvēt par gvelšanu un vemstīšanos. Var jau gvelšanu paskaidrot, atsaucoties uz visiem (?) saprotamo vārdu bullshit. Runa gan ir par vāvuļošanu, nerūpējoties par patiesību. Savukārt vemstīšanās ir uzņemtā nepārstrādāta vai nedaudz modificēta izdalīšana. Mūsdienu pasaulē tas nav nekas jauns. Sabiedrība ir masificēta, tā ir indivīdu sabiedrība, kuri nemitīgi tiek deindividualizēti. Gvelšana un vemstīšanās satur recekli vai ir tā izejviela.
Dzīvot šādā receklī nav patīkami. Dažs labs dažkārt izteicies, ka viņam ir kauns par notiekošo Latvijā. Iespējams, ka īstā attieksme izpaužas vārdā pretīgi. Un tas izskaidro arī izceļošanu no Latvijas."
Piemēram, rakstot par izglītību jūnija numuram, viņš norāda:
"Atliek vien paskatīties raidījuma Intelektuālā apokalipse rakstisko pārskatu, kas liecina par rakstītneprasmes apokaliptiskajiem apmēriem. Toties radošums gan netiek aizmirsts, un šādi nereti kreatīvi aizkreativizējas pat līdz kretīnismam."
"Patlaban, šķiet, pusizglītoto analfabētu vietā stājas izglītotie analfabēti. Skolas kaut kā pabeigtas, lasītprasme it kā apgūta, taču ar saprašanu ir tā vājāk."
"... mūžizglītība. Vienā ziņā tā ir pārmācīšanās, tā arī neko neiemācoties. Taču tā ir arī nemitīgā gatavība mācīties, kas faktiski rezultējas izmanībā."
Par mūsdienu zinātnieku. "Zinātnieks principā nepārskata pētniecisko lauku un zinātnes vēsturi. Viņš ir specializējies kādā šaurā jomā. Taču fragmentārisms viņu netraucē vispārināt, izlikties par zinātāju citās jomās. Zinātnieks pastāv uz darba dalīšanas pamata, un tas ļauj dzīvot uz citu rēķina." "Zinātnē svarīgs ir jaunākais un visjaunākais, tāpēc zinātniekam nemitīgi nākas apliecināt savu lietderīgumu. Zinātnieks ir kļuvis par strādnieku, tāpēc arī augstskolas tiek pārdēvētas par uzņēmējdarbību. Tādējādi zinātniekam jāiemācās sevis pārdošanas prasmē. Šādi viņš izmanās kļūt par moderno guru, kura runās dominē tādi daudznozīmīgi vārdi kā kontrolings, monitorings, supervīzija u.tml."
"Augstskolas tiek pārvērstas par tirdzniecības un patērēšanas institūciju. Cik atraktīvas ir lekcijas un attiecīgie pasniedzēji? Cik labi students jūtas, cik labi iekārtotas auditorijas? Studējošais ir patērētājs, tūrists izglītības tirgū. Atliek vien atķeksēt, vai nodarbības ir bijušas saprotamas, vai ieteiktā literatūra ir bijusi lasāma, vai tikuši iekļauti jauni mediji, vai ir bijusi iespējama e-apmācība, vai pasniedzēji nav bijuši seksistiski un tml. E-learning un Blended Learning ir jaunie buramvārdi."
Augusta numurā viņš spriež par politiku un Zalteru.
"M.Vēbera skatījumā politiķim izšķirīgas ir trīs īpašības: kaisle, atbildība un acumērs. Kaisle ir lietišķums, nodošanās politikas lietai. Atbildība ir kalpošana lietai, bet acumērs ir distancētības iestrāde. Tā vien šķiet, ka eksprezidentam nepiemīt neviena no šīm īpašībām. Parādoties pie apvāršņa, viņu raksturoja zaglīgums un melīgums. Savukārt pēdējā laikā viņam drīzāk raksturīgs atriebīgums un gļēvulība."
"Parasti šāda jezgaina rosīšanās ir savijusies ar moralizēšanu: tikumu panīkšana, morāla degradēšanās un tml. Zīmīgi, ka tas tiek pausts, atsaucoties vien uz savu statusu vai amatu. Taču paša personības nav. Jo personība nevar pastāvēt, neatkārtojot formālos aktus un procedūras. Savā ziņā publiskā (arī politiskā) trūkums neļauj pastāvēt personībai. Kāds Zatlera un politikas saistībā viņu salīdzināja ar banānu; atļaušos nepamatotu norādi uz viņa uzvārdu, proti, seglinieks nav jātnieks."
"Latvijā ik pa laikam uzvirmo pārspriedumi par pilsonisko sabiedrību. Dažkārt var rasties iespaids, ka šis apzīmējums ir tajā pašā virknē, kādā atrodas vārdi pīrsings vai liftings."
Sabiedrība kā receklis. "Recekļa pastāvēšanā ne bez vainas ir arī tā sauktie plašsaziņas līdzekļi. Recekli nodrošina informācijas trūkums. Bet informācija ir tas, kas ļauj spriest par atšķirībām starp diviem stāvokļiem. Informācijas vietā ir vēstījumi, paziņojumi u.tml. Latvijas informatīvo trokšņu telpu raksturo tas, ko var dēvēt par gvelšanu un vemstīšanos. Var jau gvelšanu paskaidrot, atsaucoties uz visiem (?) saprotamo vārdu bullshit. Runa gan ir par vāvuļošanu, nerūpējoties par patiesību. Savukārt vemstīšanās ir uzņemtā nepārstrādāta vai nedaudz modificēta izdalīšana. Mūsdienu pasaulē tas nav nekas jauns. Sabiedrība ir masificēta, tā ir indivīdu sabiedrība, kuri nemitīgi tiek deindividualizēti. Gvelšana un vemstīšanās satur recekli vai ir tā izejviela.
Dzīvot šādā receklī nav patīkami. Dažs labs dažkārt izteicies, ka viņam ir kauns par notiekošo Latvijā. Iespējams, ka īstā attieksme izpaužas vārdā pretīgi. Un tas izskaidro arī izceļošanu no Latvijas."