Solaris

Guardian: JD Salinger dies, aged 91.

Vakar manās rokās nonāca kāds Latvijā visnotaļ lasīts sieviešu žurnāls – Lilit – 2010.gada februāra numurs.

Ja izlaižam intervijas par dzīves „pārmācītām” sievietēm (šoreiz tā ir Marija Naumova), kas tagad ir sapratušas „kas ir kas”, protams, neba jau bez vīriešu līdzdalības šī sapratne atnāca, tad tur ir pilns ar „pērlēm” par pasaules uzbūvi, dzimuma lomu attiecībām, veiksmi, bet ne tikai...

Piemēram ---

Man jaunums bija jēdziens „ladyboy”, kas ir virsraksts modes „lappusītei” – sieviete-modele, kas demonstrē modes apģērba tendences februārim. Viņa ģērbta kā vīrietis, bet dažās fotogrāfijās pat nevar pateikt – vai tas ir vīrietis, vai sieviete. Tāds hibrīds...

Komiska izskatās Sarmīte Ēlerte, kas mēģina atdarināt dažādu slavenu gleznu un fotogrāfiju personāžus, atbilstoši pārģērbjoties. Rubrika ir pieteikta sekojoši: „Šis ir pirmais ceļojums laikā un telpā, šoreiz tajā devās Sarmīte Ēlerte. Turpmāk katru mēnesi kopā ar sabiedrībā populāriem cilvēkiem tu varēsi pamēģināt iejusties kāda cita ādā.” Taču, piemēram, Fransuā Bušē gleznā „Marķīze de Pompudūra” Sarmīte izskatās nedaudz neveikli, man pat likās, ka viņa ir atkritusi tāda kā nedaudz iereibusi. Acīmredzot, nedz fotogrāfam, nedz maketētājam, nedz pašai Sarmītei tas tā nešķita. (38.-41.lpp.).

Ar interesi lasīju ezotēriķes Ingas Janovskas un astrologa Igora Vasiļjeva rakstu „Radiniekus neizvēlas”. Raksts iztirzā kādu „gadījumu”, kad vienā ģimenē, kur visi citi ir normāli, viens vīra gabals ir „neveiksminieks” un tīrais ņerga – visiem dzīvo uz kakla, neviens darbs viņu neapmierinot un taisot visādas nepatikšanas, no kurām citiem viņš esot jāpestī laukā. Skaidrojums ir sekojošs: „Līdzīgi ir ar sodu tuviniekiem – radītājs salasa vienā ģimenē vairākas dvēseles, kam jāatdod noteikts karmiskais parāds, un sūta viņiem vienu nelāgu radinieku kā kopīgu pārmācību visiem. Ingrīda auklējas ar Viktoru, lai izpirktu savu nevērību kādā no iepriekšējām dzīvēm.”(49.lpp.) Tā teikt: God is a Bank!

52.-55.lpp. ir psiholoģes Jeļenas Šubinas raksts „Dzenoties pēc panākumiem”. Raksta pieteikums jau vien ir daudz sološs: „Brīdis, kad, kaut ko sasniegusi, guli uz lauriem, var kļūt par tavu ienaidnieku. Dzīvot veiksmīgi nozīmē būt kustībā [šeit un turpmāk - mani izcēlumi] – soli pa solim doties tikai uz priekšu. Izzini trīs laimes faktorus un nepalaid garām brīdi, kad veiksme pievērsusies tev savu labvēlīgo vaigu!” Raksts aplūko trīs dzīves laimes faktorus – laiku, ūdeni un naudu, un skaidro, kā pie tiem nokļūt.
Nodaļā „Atrodi savu ūdeni!” teikts: „Otrs veiksmīgas dzīves noslēpums – veselība. Un viens no tās nodrošinātājiem ir ūdens. "Jēdziens „tīrs ūdens” šodien vairs nepastāv. [Jēdziens "tīrs ūdens" un tīrs ūdens nav viens un tas pats, nemaz nerunājot par priekšstatu, ka agrāk - kādā zudušajā pasaulē - ūdens bija tīrs, bet tagad viss ir "sagandēts"]. Pat izlaists caur vairākiem filtriem un kā pats dārgākais iepildīts glītās stikla pudelītēs, tas nes sevī informācijas lādiņu, ko nedrīkst ignorēt. Ikviens ūdens – gan tas, kurā peldamies, gan tas, kurā gatavojam ēdienu, kuru dzeram – satur daudzus jo daudzus piemaisījumus un ķīmiskos elementus. Tās ir organiskās vielas, hormoni, medicīnisko preparātu un sadzīves ķīmijas sadalīšanās produkti, rūpniecisko atkritumu izmeši, kas varbūt nonākuši vidē simtiem kilometru no tavām mājām. Lai cik rūpīgi tiktu ievērotas attīrīšanas normas, tie vienalga nonāk augsnē, bet no tās – ūdenī. Vārdu sakot, izredzes, ka uz tava galda var nonākt sterili tīrs ūdens, līdzinās nullei. Tāpēc ir vērts zināt, ko varam pretstatīt tai sliktajai informācijai, kuru regulāri saņemam līdz ar ūdeni. [..]
Tātad veselība ir cieši saistīta ar cilvēka tiesībām uz individualitāti. Ar tiesībām izvēlēties, ko ēst un dzert, kā izskatīties, ko vilkt mugurā, ko mīlēt un kā dzīvot. Lai izdarītu jēdzīgu izvēli, jābūt tīrai apziņai. Arī par to atbild ūdens.” [Tagad vismaz zināms, kas vainīgs pie krīzes - netīrais ūdens.]

Kā jau īstā sieviešu žurnālā, neiztikt bez rakstiem par vīriešu „potenci”, kuros sieviete tiek reprezentēta kā tāda, kuras visas laime un labsajūta ir atkarīga no vīrieša, turklāt no vīrieša seksuālajām spējām. Un otrādi – vīrietis šeit parādās kā vien aprūpējams vārgulis, nenobriedusi personība, kura dzīvi nosaka vien falls, par kuru viņš pats nemaz nav atbildīgs. Par to rūpes jāuzņemas sievietei. 77.lpp. no raksta „Mīlas ierocis – lolojams un kopjams. 22 padomi kā pasargāt vīru no impotences: iz tautas zināšanu pūra, zinātniski, maģiski, ezotēriski un ļoti praktiski. Gādā par sava vīrieša seksuālajām iespējām, un viņš parūpēsies par tevi! Un ne tikai gultā."

Neiztikt bez a la zinātnes atklājumiem. Ja zinātne ko saka, tad par to neviens nešaubās un tas ir patiess: „Spāņu seksologi ir noskaidrojuši, ka vīrieša potencei par labu nenāk aizmigšana uz vēdera, jo šādā stāvoklī tiek traucēta asinsrite mazajā iegurnī un rezultātā pasliktinās erekcija. Viņi iesaka vīriešiem gulēt uz sāniem vai muguras.”

Žurnāla beigās nonācu pie raksta „Seksuālā evolūcija. Vecuma diktētie seksapīla noteikumi”. Raksts aplūko vairāku jau gados pāri 45, kā arī gados vēl līdz 30 sieviešu „seksapīlismu”. Ieraugot Madonnu, kurai jau 51, man nez kāpēc radās jautājums – vai viņai jau ir bijis klimakss... kas atgādina par neizbēgamā vecuma un tam sekojošā gala tuvošanos, kas, protams, ir kas kaitīgs un slimīgs.

Protams, visu pamatojošā statistika par vīriešiem, pēc kuru gaumes ir jāorientējas katrai sievietei: „65% aptaujāto vīriešu seksīgi šķiet īsi matu griezumi vai arī uz augšu saņemti mati.”

Grāmatu apskatā tiek ieteikts izlasīt trīs grāmatas, no kurām viena ir „Dao un De Kanons. Laodzi.” Aprakstā ir šāds teikums: „... vari iepazīties ar Ķīnas un pasaules filozofijas vēsturē ļoti nozīmīgu darbu, kas pirmo reizi tulkots pa tiešo no senķīniešu valodas. Sinologi gan savā starpā kašķējas – ir vai nav burts burtā [!!! manuprāt, viņi rakstīja ar hieroglifiem] no pirmautora, bet mūs, lasītājas, lai neskar cunftes meistaru iekšējās rīves: lasām un baudām ar komentāriem vai bez tiem (atkarībā no tā, vai vēlamies izprast vai saklausīt vārdu mūziku).91.lpp. Tagad katrs zina, kam tie komentāri grāmatu beigās domāti - vārdu mūzikas saprašanai. Turklāt saprast nozīmē klausīties kaut ko, kā klausās mūziku...

Horoskopi ar likumiem:
„Tām, kuras vēl tikai meklē savu otro pusīti, vērts atcerēties: labāk mazi, nevainīgi meli, nevis liela, skaudra patiesība.”
„Februārī tev jājūt, ka esi īstajā vietā un esi vajadzīga. Vīrietis centīsies novērst tavu uzmanību no savām darba lietām. Nepieļauj to, jo rezultāts būs tikai strīdi, asaras un dusmas. Savaldies un kontrolē savas emocijas!”
„Likums: Ja divi strīdas, vainīgs ir tas, kurš gudrāks.” [Kāpēc tad būt gudram???]
„Likums: Māksla patikt nav nekas vairāk kā māka piemānīt.” [Lieliska pāreja no "mākslas" pie "mākas", kas, protams, nav viens un tas pats] „Likums: Neviens nekļūst par sievietes draugu, ja var kļūt par mīļāko.” [Vīrs, draugs, mīļākais - trīs apzīmējumi radījumam "vīrietis". Ass - sieviete.]

Žurnāls bez testa nav žurnāls: Tests: „Katrā no mums ir vēl kāds apslēptais Es. Šī otra personība mēdz izspēlēt negaidītus jokus un varbūt pat sagriež tavu dzīvi kājām gaisā. Izpildi testu un uzzini, kas tevī slēpjas un kā iedraudzēties ar savu otro Es.” ["Slēpto" talantu atklāšana kā pāprastā psihoanalīzes dalījumā starp apziņu un bezapziņu ir modes lieta. Katrs taču grib būt "slavens", jo slavens nozīmē bagātību un laimi. Nevis jāstrādā, bet jābūt izmanīgam viltniekam, lai atklātu kādus savus iekšējos "spēkus", kas visu izskaidro un atrisina. Gluži kā sazvērestības teorijās.]

Visa iepriekš teiktā sakarā man nav skaidrs, kāpēc šajā žurnālā var atrast TV raidījuma "100 gramu kultūras" reklāmu (47.lpp.). Uz kādu mērķauditoriju tad šis raidījums tēmē? Kāpēc LTV tērē naudu, lai reklamētu šo raidījumu drukātajā sieviešu žurnālā, kura saturs ir katastrofāli pārbāzts ar seksisma klišejām, sterotipiem un vienkārši - ar muļķībām un aplamībām, nevis izlieto šo naudu sakarīgāk, piemēram, reklamējot šo raidījumu kādā no LTV kanālu prime time (piemēram, "Dinamo" spēļu starplaikos), vai vienkārši ieguldot šo naudu paša raidījuma attīstībā, piemēram, sakarīgas raidījuma mājas lapā internetā izveidošanai.

Un vēl - vai nav dīvaini, ka žurnāls, kas pretendē būt "emancipēto" sieviešu aizstāvis, patiesībā ir tik ļoti balstīts tajā, ko dēvē par patriarhālo pasaules modeli: sieviete ir jāpielāgojas vīrietim; sieviete kā subordinēta, vīrieša pasaules redzējuma definēts "objekts"...