Mūris
Šā gada 9.novembrī tiks svinēta Berlīnes mūra krišanas 20 gadadiena. "The Guardian" ir sagatavojusi emocionālu video par cilvēku iespaidiem, kas redzējuši kā mūris celts , kā tas sadalījis iedzīvotājus, un par tiem, kas sešus mēnešus rakuši zem mūra vairāk nekā 100 metrus garu tuneli, lai izbēgtu. Skatoties to visu, mēģināju iztēloties, kā tas ir - kad vienu un to pašu nāciju (tautu) sadala divās daļās - tā teikt, Daugava ir kā marķējuma līnija pareizajos un nepareizajos, piemēram. Tā ir holokausta apvērstā forma - paši vācieši tika sadalīti pareizajos un nepareizajos. Manuprāt, šādi mūri joprojām ir dzīvi. Kā simboli, kā emocionālas attieksmes formas. Mūri, kas sadala cilvēkus, kas iespējams reiz spēlējušies vienā smilšu kastē vai nākuši no viena ciema (kā tas ir ar diviem pretējās frontēs karojošajiem filmā par Bosnijas karu "No man's land"). Piemēram, kas sadala - "baltajos/melnajos", "latviešos/krievos", "rietumos/austrumos", "bagātajos/nabagajos", "oldschool/newschool", "modernisti/postmodernisti", "sorosieši/nesorosieši" un tml. Tas ir mūris, kas nepieļauj "trešo vidējo".