ja jēzus atnāks atpakaļ, mēs viņu novāksim vēlreiz

trešdienu vai vienkārši izmisums, kas mani pēdējās dienas neatstāj, bet te nu tas ir un man... man aizvien ir ļoti skumji. pietam, es deģenerējos - gribu dzert! laikam tāpēc, ka vairs savādāk nemāku dziedēt savus lūzumus. šņabis ir garšīgs un tas arī viss, ko varu pateikt. taisni vai žēl sevis paliek. es cenšos, tiešām cenšos domāt pozitīvi, bet tad atceros... un atkal gribu piedzerties. naktīs pat laikam palieku vājprātīga - nevaru aizmigt un skaļi, nesmieklīgi smejos vai arī sapņoju vaļējām acīm. un pīpēt es arī gribu. nopīpēties līdz balss aizsmakumam vai piedzerties tik ļoti, ka nāksies gulēt sniegā.

un tagad mēs ar oskaru apspriežam ļoti dziļas tēmas, kas mani, ja pavisam godīgi, nomāc vēl vairāk. tāpat kā tas, ka māsa tagad brauks uz Šveici. un ko es bez viņas darīšu? un ko man vispār darīt tagad, kad es pat paraudāt nevaru?! nemāku.vajag kādu cilvēku pie kā pieturēties vai arī tādu baru, kur viss ir ļoti smieklīgi.