|
Marts 6., 2006
21:18 - Ja jožik.Ja upal v reku. Skatos un neredzu neko tādu, ko īsti gribētos.
Maziem bērniem viegli-trīsgadīgā Anniņa ieraudzīja vecu līmes bundžu, viņa saprata, ka
viņa to grib.Nu tā pa īstam, līdz kliedzienam.Nav, nav.
Nākotnes paaudze uz biksēm zīmēs mūsdienīgos portretus skulptūrās.
Kāpēc tu to izdarīji?Bumciki, bumciki.Kāpēc tu to
izdarīji?Ti-ti-tiririm.Kāpēc tu to izdarīji?Nu man vairs nav nevienas
piena lāses ko grauzt.
Vienu dienu pie manis atnāca jūras krabis un pieprasīja atdot
smilšpapīru.Es krabi vienkārši izcepu un apēdu.Vergi vēderam ceļ
templi.Pamatiem vajadzīgas krabju kājiņas un pa vidu sēņu
mērce ar apelsīniem.
Apziņas plūsmas, nolādēts.
Reiz dzīvoja Gundega, viņa bija dzeltena un indīga.Pēteris taisījās ar
viņu precēties, taču pirmskāzu naktī saindējās ar Gundegas dzeltenajiem
izgarojumiem un nomira.Gundega raudāja, bet Pētera mirstīgās atliekas
aizveda uz Ķīnu.Gundegai pārgāja hroniskās iesnas, un viņa pārelpojās
sevi un nomira.Viņa palika turpat uz vietas.
Garastāvoklis:: hm. Mūzika: ocean colour scene-july
|
Comments:
gundega vismaz kaadu briidi bija laimiiga. peteriitim gan neoveicaas o_0
domā pēterīts nebija kādu brīdi laimīgs????? jā, tev taisnība.. :D :D :D
Es šādus parasti rakstu, kad man pietrūkst traģikas. :) Tas ir tāds pavisam neparasts, pulsējošs moments, kad iekšā nav NEKĀ mirguļojoša.. nu, kaut kā tā.. man patika tas krabis..
un beigās visi nomirāāāāāāā |
|
|
Sviesta Ciba |