27 Novembris 2007 @ 20:15
 
kušš,
ir radušās nelielas pārdomas par to,kas man ir.Un man liekas,ka man vajag cilvēkus tikai tad,kad man tos vajag.Itkā es būtu kaut kāds tur egoists jobans.Bet tiešām-es pat sāku sajusties vientuļi!Es tak nevaru mūžam mierinājumu gūt veču apskāvienos!
Man vajag cilvēkus,kas vienmēr būs blakus.Un zini?Es tādus savā dzīvē redzu uz vienas rokas saskaitāmus.Konkrēāk-vienu.
Tas ir tik sasodīti smieklīgi-visiem pēkšņi apkārt saradušies draudziņi,un es vienīgā te brīva skraidu apkārt.Es jau pie sirds neko cenšos neņemt,bet šķiet,ka rītdienu gan paņemšu.
(sasodīti gribas pīpēt)

Man šķiet,ka man jāpaplašina paziņu loks,jo tagadējie ir kaut kur mīlas frontē aizplanējuši.nu tad,aizrijieties ar savu laimi!
 
 
Plūst caur ausīm: The Kooks-see the world
 
 
( Post a new comment )
[info]lauska on 27. Novembris 2007 - 20:29
man arī nav draudziņa :D
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
An.[info]es_un_naglas on 27. Novembris 2007 - 20:31
nedirs.
drīz būs :D
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]lauska on 27. Novembris 2007 - 20:36
nediršu. viņš nobijās, man šķiet. izdarīju to pašu, ko tējas namiņā reiz sen atpakaļ :DD
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
mis_nezinu[info]mis_nezinu on 29. Novembris 2007 - 10:38
man prieks, ka mani tik ātri var izslēgt no paziņu loka.. :@
un tev jau nevajag meklēties, tev takš apkārt ir vienmēr milzīgs loks ar puišiem... atliek vien izvēlēties... ;)
(Atbildēt) (Link)