Mani atkal piemeklē jocīgi sapņi,bet laikam nestāstīšu,kādi.
Sapņi ir kaut kas intīms,un tas ir tik jokaini,pirmo reizi es sapņoju esot pie apziņas,ka vēl neesmu aizmigusi,bet sajūta bija tāda,ka esmu pilnīgi citur.
Ja cilvēks 100% atcerētos sapņus nākamajā rītā,un tos pierakstīttu,tad sanāktu vislabākās filmas.

kušš,
ir radušās nelielas pārdomas par to,kas man ir.Un man liekas,ka man vajag cilvēkus tikai tad,kad man tos vajag.Itkā es būtu kaut kāds tur egoists jobans.Bet tiešām-es pat sāku sajusties vientuļi!Es tak nevaru mūžam mierinājumu gūt veču apskāvienos!
Man vajag cilvēkus,kas vienmēr būs blakus.Un zini?Es tādus savā dzīvē redzu uz vienas rokas saskaitāmus.Konkrēāk-vienu.
Tas ir tik sasodīti smieklīgi-visiem pēkšņi apkārt saradušies draudziņi,un es vienīgā te brīva skraidu apkārt.Es jau pie sirds neko cenšos neņemt,bet šķiet,ka rītdienu gan paņemšu.
(sasodīti gribas pīpēt)

Man šķiet,ka man jāpaplašina paziņu loks,jo tagadējie ir kaut kur mīlas frontē aizplanējuši.nu tad,aizrijieties ar savu laimi!