pirmo reizi es asinis gribēju nodot 12. klasē auutobusā netālu no skolas, kur mani vienīgo aizsūtīja projām, jo ar tādām vēnām jāiet uz slimnīcu nodot, viņām tur nav laika ar to jēgties. pēc kāda gada vai diviem es tiktiešām gāju ar draudzenēm uz slimnīcu un atkal man vienīgajai neņēma, jo hemoglobīns bišķiņ par zemu. pagājušo nedēļu nodomāju, nu labi, trešā reize no sirds un gāju uz staciju, kur todien bija punkts un atkal dabūju dzirdēt par savām vēnām un to, ka varu doties mājās, jo nu ar tādām neko iesākt nevar.
tas mani nedaudz samulsināja, jo
1. a kā tad man analīzes ņem un zāles laiž, un sistēmas liek (nu dažreiz nav viegli, bet vienmēr izdodas pēc kārtīgas pabakstīšanās)
2. a ja man ir rēzus negatīvs, es arī varu iet mājās? (man nav, bet tā gribētos, lai ir, jo tad varbūt arī manas vēnas ņemtu)