tikko gandrīz divas nedēļas dzīvojām panikā un diezgan crazy apstākļos dēļ kaķa, kam bija urīnceļu infekcija. ko man tas lika saprast: osis būs best papiņš, kad un ja tas notiks; es totāli neesmu gatava bēbītim. toties stundas, ko pavadījām klīnikā, man liek neiedomājami gribēt sunīti. taksīti vai korgiju vai kādu citu maziņo, kas var tusēt arī pilsētā