kad mācījos otrajā klasē, man mamma no ņujorkas atveda rozā zamšādas botas ar uzrakstu "barbie" sānā. lieki piebilst, ka biju pirmais skuķis ciemā, taču ilgi tas nevilkās, jo bija agrs pavasaris un, lai galīgi nenobristos, mamma uzskatīja, ka botu valkāšana vēl jāatliek. es uzskatīju citādāk un pēc pāris dienām nolēmu izmest kādu riņķi. viss ritēja brīnišķīgi līdz brīdim, kad tālumā pamanīju degam kūlu un tā kā nevienu citu, kam rūpētu degošo kukaiņu liktenis, neredzēju, tad sapratu, ka jāķeras pie glābšanas darbiem. diemžēl botas neizglābās un manus cēlos nodomus neviens nenovērtēja. nepateicība ir pasaules alga.