kurīju ar kāmi un rihardu uz jaunās betona promenādes laipiņas un domāju, ka jelgava izskatās pēc normālas vietas. tajā brīdī es sajutos kā tru ventspilniece, jo biju priecīks, ka ne tikai kabatās sev visu saliek, bet tomēr arī pludmali uztaisa un ietvi nobruģē. nuvo, un šodien man bija ģimenes diena, jo rītu sākām jelgavas vīna studijā, bišķiņ iereibu un tētis man nopirka svārkus. vietējā tirdzniecības centrā notika andele mandele un vispār man sāk šķist, ka jelgava varētu kļūt par jauno galvaspilsētu. tagad es dzeru mohito (kas nav mohito, jo piparmētru nebija un bija jāpērk melisa, laimu es aizmirsu vispār, tāpēc ir citrons, un paņēmu savādu brūno cukuru, tā ka nedaudz garšo pēc kvasiņa) un drīz būšu pālī : ) un tad es iešu ar tomiņu un evitu uzkurīt un iešaut aliņu. jelgava ir pizdata.

p.s. vakar esmu oskaram aizsūtījusi īsziņu ar jautājumu, vai mums būs bēbītis. wtf