direktore stāv priekšā, jau piecas minūtes mūs izklaidē ar stāstu krievu valodā, es jau piecas minūtes neklausos un skatos monitorā. vienā brīdī paceļu acis un mūsu skatieni satiekas, viņa smaidot turpina savu sakāmo lauzītā latviešu valodā, tāpēc jāizliekas, ka esmu klausījusies un arī man liekas smieklīgi, māju ar galvu, esmu ieinteresēta un arī smaidu. un pēc tam atkal jānoķer tas brīdis, kad viņa skatās uz kādu citu, lai varu turpināt neklausīties

sakāmo viņa nobeidz ar "nu jolki-palki!", novēl jauku dienu un aiziet