tik sireāli iedomāties kāda, kas man patīk, nāvi, tā laikam būtu bēdīgākā lieta, kas ar mani būtu notikusi. un savādi iedomāties arī to, ka agri vai vēlu tas notiks, ja vien pati tūliņ nenormiršu - savādi tādā ziņā, ka jādzīvo ar apziņu, ka ir pāris sūdi, kas notiks pilnīgi noteikti. mazāk gribas dzīvot
(͡° ͜ʖ ͡°)