riktīgi mulstu sarunās ar jaunajiem kursabiedriem, jo nevar saprast, kā viņiem ar humora izjūtu, vienai no dāmām teicu, lai profesoram parāda pupiņus (kko viņa jau gribēja sarunāt) un tad sapratu, ka, ļoti iespējams, viņai šķitīs inapropriet džouk (senks augstākajiem spēkiem, ka viņa pasmējās, gan tūlīt nopietni piemetinot, ka, ja tā kāds darītu, tas gan nebūtu labi). tāpat tagad, viens no smukajiem puišiem atsūta vēstuli ar "paldies Tev liels" un man tik ļoti gribās atbildēt "paldies, Tev liels", bet laikus apķeros, ka var taču nesaprast

p.s. skatoties sporta deju konkursus mani joprojām pārņem satraukums un nožēla, ka es taču arī tā varētu. ne jau tik labi, bet tomēr - un tā ir tikai ar sporta dejām, par pārējām man tiešām vienalga