sāku vēlreiz skatīties house of cards, lai pieradinātu sevi pie domas, ka viens no maniem mīļākajiem aktieriem ir jobaks. šonakt vairākas stundas pavadīju pusmiegā daļēji sapņojot par to pasauli, kas seriālā redzama un daļēji pusnomodā domājot, ka tā ir realitāte un kā gan tas ir iespējams. visu laiku sev atgādināju, ka nav jau, ap diviem pat piecēlos sēdus un atvēru acis, lai sev stingri pateiktu, ka tas nav pa īstam, bet līdz galam tomēr tam nenoticēju.