mums jau kādus divus mēnešus ir kaķis un viņš, protams, ir traks un viņu sauc kosmoss

vispār šis kaķis nāk no apakšstāva dzīvokļa, kura pagalmā piedzima (un arī tas bija dramatiski, jo no sākuma šķita, ka piedzimis ir tikai viens nedzīvs kaķēns un es jau pasteidzos paraudāt). dzīvoklī dzīvo pieci suņi, kam nesen piedzima kucēni, laulāts pāris, kas nodarbojas ar jebko, tikai ne godīgu, kārtīgu, kautrīgu dzīvi un viņu draugi dažādos daudzumos un kvalitātē. lūk, un tad, kad atklājās, ka ir vēl trīs kaķēni, es iedzēru nedaudz šņabi drosmei un gāju viņus apskatīt, visi tādi pīkpīkpīk bēbīši un tad pēc mēneša es atkal iedzēru šņabi un gāju pakaļ vienam, kurš ņaudēs visskaļāk un tā nu mums ir kosmoss. kosmoss ēd mūsu rokas un kājas, kad guļam un arī, kad esam nomodā, jo viņam vienkārši nav nekādas cieņas ne pret ko visā pasaulē. lai nedaudz viņu atbrīvotu no enerģijas, es viņam metu persika kauliņu lejā pa trepēm un lieku nest atpakaļ, ko viņs dara pirmškirīgi. un tad, kad kosmoss piekūst no dauzīšanās, viņš elpo, mēli izkāris, kas liek viņam izskatīties nedaudz neriktīgam un ļoti ielīksmo mūs, vārdu sakot, mums beidzot ir sunītis