pagājušā gada beigās rakstīju par to, ka jābeidz mīzt un bišķiņ jāsaņemas. man ir veicies daudz labāk nekā biju cerējusi, turklāt tas ir sniedzis pat šādus tādus rezultātus, tomēr šī apņemšanās diemžēl iet roku rokā ar būšanu nedaudz pakaļai. un tad es mēģinu saprast, vai tie ir mani kolēģi noliktavas darbinieki, kas ir paštaisni un neieinteresēti jebkāda veida sadarbībā un vispār jebkamā, vai tā tomēr esmu es, kas šauju pār strīpu. varbūt es pati kļūstu paštaisna, dienasgrāmatiņ, ko saki?