es tikko aizvēru acis un pa īstam, tiešām pa īstam sajutu vienu lieliskākajiem skūpstiem savā dzīvē, jēzus, it kā asiņu vietā lēni, silti un biezi tecētu balzams. tagad tas džeks spēlē basketbolu amerikā, viņam ir draudzene ar plastmasas smaidu un vienīgais, kas mūs vieno, ir apsveikumi dzimšanas dienā, un arī tikai tāpēc, ka esam dzimuši vienā dienā.
a kāpēc es saku "vienīgais, kas mūs vieno", tas jau ir daudz, jo skūpsts bija septītajā klasē un es bieži vien aizmirstu apsveikt draugus. tā ka priekā, andri