beigās ieradās ne tikai elža, bet arī andrejs no hamburgas. aizbraucām līdz amsterdamai, tur visur rāda uzrakstus, lai tūristi nepērk kokaīnu no dīleriem, jo visiem īstenībā dod balto ķīnieti. vēlos atzīmēt, ka iegādājos tinamos papīrīšus par trīs eiro un gandrīz piekritu bongam par trīsdesmit, bet tad atcerējos, kā man draugi ir mācījuši nedot naudu visiem, kas viņu prasa, tā nu bongs izpalika.
iesēdinājām elžu vilcienā un šovakar dzeršu šņabi (es, nevis mēs) ar vīnogu sulu un teikšu osim, kas man viņā nepatīk. īstenībā ir tikai viena lieta, bet es par to runāšu ilgi un gari, jo atkārtošana ir zināšanu māte, turklāt es jau noteikti būšu iereibusi un atkārtošanās notiks dabiski.