bērnudārzā, kad izdomājām kaut ko uz savu galvu padarīt ar papīru, līmējām ar siekalām, jo bija jātaupa līme. kamēr papīrs bija mitrs un turējās kopā, šķita, ka šoreiz ir sanācis. un, lai gan siekalām izžūstot, salīmētie gabaliņi vairs kopā neturējās, uz brīdi bija prieks par izdošanos. šī pieredze man iemācīja, ka patiesā laime ir mirkļos.
3 | (͡° ͜ʖ ͡°)