manas nedienas ar kodiem turpinās - vakardienas scenārijs šorīt atkārtojās darbā. kad kliedzot zvanīju kolēģei, ka nevaru vairs to izturēt un lai kāds atnāk un ielaiž mani iekšā, viņa man pavēstīja, ka darbā neviena neesot. tomēr nav arī tā, ka šis rīts būtu pagalam neveiksmīgs - kad beidzot biju tikusi iekšā un no sāna kabatas krāmēju laukā svarīgākās lietas pasaulē - atslēgas, telefonus, maku - atklājās, ka rāvējslēdzējs apakšā visu laiku ir bijis vaļā un es kā grietiņa mierīgi būtu varējusi iet un aiz sevis kaisīt drupačiņas, lai atrodu mājupceļu. ņemot vērā šo ne pārāk iepriecinošo notikumu sēriju, rīt no plosta upē man būtu jāiekrīt reizes trīs.