šorīt esmu paspējusi jau divreiz gandrīz apvemties:
1) kad diānai rakstīju īsziņu "atsūti savu personas jodu" un gandrīz iekāpu vienā no trim milzīgajām vēmekļu peļķēm uz pērnavas ielas
2) kad kolēģe man palūdza pagaršot pienu un man jau likās aizdomīgi, ka tik ilgi viņš netek man mutītē, nu, piens tajā pakā točna vairs nebija

vakar biju uz nedaudz aizdomīgu dirtydeal izrādi, tā arī neesmu sapratusi, ko jūtu un vai mīlu.

ā, un glāstonberijā man ir divas prioritātes: nenomirt un redzēt dolliju pārtoni.

es jau sen vairs nesaku, ka visiem ir jākurī, jo tas atbrīvo prātu, apziņu vai vēl nez ko lol vai ka marihuāna nav narkotika, jo, bļin, ir gan, labi, mazākais ļaunums un tomēr. es sāku saprast to, ko krišjānis kādreiz runāja par drug-free world (ieskaitot, protams, recreational drugs), es gribētu kaut uz vienu dienu redzēt, kāda izskatās šāda pasaule un es (ja pieņemam, ka bez dolbīšanās vispār cilvēki spēj būt laimīgi).

pls noklausieties šo dziesmu un pastāstiet man, kas to dzied http://failiem.lv/u/fscoaei