vakar es saņēmu vienu no vislabākajām dāvanām savā dzīvē - bertija bota visgaršu zirnīšus. ir končas ar ķiršu un un ābolu garšu un ir arī končas ar vēmekļu un puņķu garšu. es joprojām esmu tādā starā, ka kaut kas tāds vispār pastāv un pieder man, ka to pat nemaz nevar izstāstīt. kad es apēdu vienu zirnīti, es patiešām jūtu maģijas garšu savā mutē un uz mirkli varu iztēloties, ka dzīvoju harijā poterā. kārlis, starp citu, nav ielaikojis manu postu feisbukā (sajūsmā un pālī laikam pat esmu to iepostojusi divreiz, un viņš nav izmantojis nevienu no iespējām). in other news - šorīt pamodos plika un ozolniekos. pēc tam es braucu mājās autobusā un manam augšdelmam visu laiku pieskārās tante, kas smirdēja pēc vecu ļaužu sviedriem. ā, un vēl es vakar bučojos ar meiteni, kas man vidusskolā lika apšaubīt savu seksuālo orientāciju, un es spēju saprast savu apjukumu, jo viņa ir pizģets, cik hot.

lasu par to čali, kas nogalinājis septiņus cilvēkus, un te ir viņa uzņemtais video pirms slepkavošanos: https://www.youtube.com/watch?v=J4nXkZnL_xo
un arvien vairāk man šķiet, ka tas ir filmas scenārijs, nevis reāls notikums - 22gadīgs puisis ar aspergera sindromu, kas ne reizi nav skūpstījies un ir saņēmis tikai atraidījumus, nolemj pasaulei atriebties. pat viņa runa ir tik krāšņa, ka šķiet pirms tam uzrakstīta, jo pasaulē taču tāda dramatisma nav.