ja es varētu sakrāt un salikt kaudzē visus padomus, ko pēdējā mēneša laikā esmu saņēmusi, man būtu kaudze līdz debesīm (kuras šorīt pat nedaudz redzamas): "nelieto narkotikas", "nebrauc dzīvot skvotā", "negribu, lai tu nolietojies kādā graustā", "tu taču vari vairāk" un, labākais, ka lielākoties (ne vienmēr, bet pārsvarā) šie ieteikumi nāk no cilvēkiem, kas paši tajā brīdī ir apsitušies, nestrādā, nemācās, bļin, pat nedzīvo

nu, ko, ko man te darīt, ciest ziemu un meklēt nākamo darbu, lai algas dienā varu aiziet nopirkt jaunu somiņu? jo nekas vairāk, kamēr pestītājs man nesūtīs atklāsmi, tas nebūs, un kam tad tas vispār ir izdevīgi.

starp citu, ko cilvēki iesāk ar kantora kropļiem, kas shēmo, vij intrigas, runā, ko runāt nevajadzētu (skaidrs, ka ne jau acīs) un vispār, neprot uzvesties? neesmu ne ar ko tādu saskārusies kopš vidusskolas un nezinu, kā reaģēt, un, protams, vai tas vispār ir nepieciešams