pasaulē ir dahuja skumjāku lietu par vasaras beigšanos, mani, piemēram, tas, ka darbā beigusies tēja, uztrauc krietni vairāk. vienīgi zeķubikses negribās vilkt.

nevaru izturēt, ka laiks, pēkšņi, kad man ir tik daudz visa kā un vēl miljards reizes vairāk visa kā padomā, kļuvis tik neciešami lēns, jāgaida, kad izaugs gari mati, kad būs nauda, kad gandžu atvedīs, kad lietus pārstās līt, kad piegādās jūsu izvēlēto preci, kad viņš atbrauks, kad iebliezīs, kad grāmata beigsies, mans laiks točna neskrien, viņš slinki izgūlies starp lūpām virpina zobubakstāmo un krekšķ bārdā