| |
[Mar. 28th, 2011|12:53 am] |
| [ | skaņas |
| | There is a limit to your care | ] |
Mani visu laiku šausta jautājumi par esamību -kas es esmu un ko es te daru?!?!
Kas ir tas no kurienes es nāku un ..un kas ir tas kur es eju!!
Kādēļ es dzīvoju kopā ar kādu cilvēku, ko zinu tikai pāris mēnešu, bet ne ar to ko mīlu??
Kādēļ - dzīvē notiek ..... tā!!!! Tā tik jocīgi, savādi, tik neprognazējami, tik...
Tik daudz teikumus es izdzēšu no šejienes.. tāpat kā dienas no savas dzīves dienas. Un tie teikumi paliks neuzrakstīti... tāpat kā manas dienas nepiepildītas. Un beigās tā būs mana dzīve, ko būšu nodzīvojis.
Manī ir iesēdusies viena stulba doma.. no kuras netieku vaļā un par kuru man pārmeta: kādēļ es esmu līdz šim centies kāda cita cilvēka dēļ!! Kādēļ es centos un darīju lietas viņas dēļ?
-Tādēļ, ka aiz 'viņa' seko - ģimene, drošība, stabilitāte - mājas.
Man tik ļoti gribējās bēbi..
Mja... ir ko padomāt, atkal. Puse no domām gan palika pie manis, bet tas tādēļ, ka tik vēlu izdomāju kaut ko še uzrakstīt.
Bet viena lieta ir skaidra, dzīve mūs pārbauda visu laiku - cik stipri mēs esam un ar kādām lietām un nelietām mēs varam tikt galā!!
Ja nevaram - tad tā tev riktīgi sados iekšā, ja varam tad, ļoti iespējams, pados kaut ko arī uz zelta paplātītēs. Jābeidz uz kaut kā pozitīva tak ar.... :D |
|
|