| Atgadījums sieviešu tualetē jeb "Tāda ir mīlestība" |
Jun. 2nd, 2014|02:58 pm |
Pavēla svētdienas pēcpusdiena kādā ceļmalas krogā vektorā Vidzeme-Rīga.
Sieviešu tualetē kopīgā telpa ar spoguli un izlietni, un vēl 3 kabīnes.
Tā klusiņām rosos pa to vienu. Ienāk sieviete un runā pa telefonu. Ar sarunu dāma ļoti pārņemta un, tā kā esmu visai klusa, domāju, viņa ir pārliecināta, ka tualetē atrodas viena.
Saruna sākotnēji vairāk izklausās pēc strīda. Kaut kas par vecmāmiņu un pārmetumu pilni jautājumi "Nu kāpēc tu man to nodari?".
Sieviete ieiet kabīnē, (pieņemu, ka) apsēžas uz poda un tā sirsnīgi un skaļi čurā. Šajā brīdī saruna pēkšņi maina tēmu. Viņa čurā gari un sulīgi, kā arī paspēj tikām pateikt: "Nu labi, vīriņ! Buča tev, tāda silta un sirsnīga!" Vārdus "Tāda silta un sirsnīga" viņa izsaka ar īpašu izteiksmi, spalgajā sieviešžurnālnometņu apmeklētāju klīrīgajā un kašķīgajā intonācijā.
Pēc tam vēl viņa liek vīriņam obligāti piezvanīt, kad būs galā. "Noteikti piezvani, jo tu jau zini, ka es uztraukšos" (šajā brīdī redzu rozā kaķēnus). Līdz ar šo vārdu viņa ir beigusi čurāt, aizrauj biksēm rāvējslēdzēju (raksturīgā skaņa) un iziet priekštelpā. Vēl kādu brīdi viņi runā par kaut ko vispārīgu, tad viņa atkal ieņaudas: "Nu tev obligāti man vajadzēja to pateikt? Lai es tagad vispār nevaru nomierināties!?!" (uzmesta lūpa un pieglaustas austiņas).
Pēc tam seko pāris sekunžu klusums.
Neapturamā vara, kas liek zarnu mikroflorai kādu brīsniņu pēc ābolu un zirņu ēšanas darīt savus Lielos Mikrofloras Darbus, pārņem sievieti. Skaļi izskanot garam, sirsnīgam un ļoti ritmiskam atbrīvošanās maršam, viņa vēlreiz izsaucas: "Vīriņ, bet noteikti piezvani! Es tevi mīlu! Sirsnīga buča! Nu atā!" |
|